Radīta jauna kinoversija par Jēzus dzīvi, kurā viņu atveido melnādains aktieris  (144)

Milo Rau filmā attēlota fermas strādnieku dzīve netālu no Dienviditālijas pilsētas Materas. Lielākā daļa no viņiem ir bēgļi no Āfrikas bez uzturēšanās atļaujas, kuri spiesti stundām ilgi strādāt dedzinošā saulē vai stindzinošā aukstumā tomātu laukos un apelsīnu plantācijās. Visu pārrauga mafija, kas pilnībā kontrolē lauksaimniecību Materas reģionā.

Iedvesmu filmai režisors guva jau 2017. gadā, kad pirmo reizi apmeklēja šo reģionu un skatīja savām acīm vietas, kur savulaik filmētas Pjēra Paolo Pazolīni "Svētā Mateja evaņģēlijs" (1964) un Mela Gibsona "Kristus ciešanas" (2004). Toreiz Rau apmeklēja arī strādnieku nometnes un bijis šokā no ieraudzītā, jo nespējis saprast, kā šādos apstākļos iespējams izdzīvot pat nedēļu – ziemā ir ļoti auksts, visapkārt valda vardarbība un bads.

Dzīves apstākļi nometnēs netālu no 2019. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas viņam atgādināja par Jaunajā derībā aprakstīto situāciju, kas ietvēra romiešu okupāciju un beztiesīgu cilvēku ekspluatēšanu. Tieši šeit viņa prātā dzima ideja par "Jauno testamentu": vēlreiz izstāstīt Jēzus stāstu ar neprofesionāliem aktieriem, vienlaikus parādot bēgļu ikdienas dzīvi. Jēzu no Nācaretes, 12 apustuļus, farizejus un romiešus atveidoja politiskie aktīvisti, laukstrādnieki, izbijušas prostitūtas, fermeri, kā arī aktieri un aktrises no iepriekšējām Jēzus stāsta ekranizācijām, piemēram, Maja Morgenšteina, kas atveidoja Mariju "Kristus ciešanās", un nesen mūžībā aizgājušais Enrike Irazoki, kurš attēloja Jēzu filmā "Mateja evaņģēlijs".

Kamerūniešu sociālais aktīvists Ivons Saņjē filmā atveido gan Jēzu no Nācaretes, gan pats sevi: cilvēku, kurš vēlas izbeigt laukstrādnieku neciešamos dzīves apstākļus tomātu laukos. Vairākus gadus ar Itālijas goda ordeni apbalvotais Saņjē, kurš izveidojis starptautisku organizāciju cīņai pret mafiju, ir vadījis kampaņu pret cilvēku ekspluatēšanu lauksaimniecībā un par lauksaimniecības jomas atbrīvošanu no vietējās mafijas ietekmes.

Filmas producents Arne Birkenštoks atklāj, ka, izmantojot Kristus ciešanu stāstu, Milo Rau sniedz savu skatījumu uz vienu no populārākajiem Rietumu pasaules mītiem un vienlaikus – atklāj Rietumu lielāko mūsdienu morālo kataklizmu. Projekts radīja daudz izaicinājumu arī māksliniecisko risinājumu ziņā, jo režisors vēlējās sapludināt realitāti un fikciju, aptverot agrākās filmas no Pazolīnī līdz Gibsonam, politiskās kampaņas un sistēmas atbalstītu bēgļu un laukstrādnieku ekspluatēšanu. Režisora pieeja bija ļaut aktieriem improvizēt un pašiem atrast pieeju savu personāžu radīšanai. "Jaunajā evaņģēlijā" redzami arī reālās dzīves konflikti starp personāžiem, kas ievīti filmas stāstā.

Milo Rau savā daiļradē jau ilgi nodarbojas ar mākslas un politikas robežu pētīšanu. Rau teātra pamatā ir nopietna psiholoģiska, socioloģiska un vēsturiska izpēte, kā arī pētnieciskās žurnālistikas metodes, tādēļ viņa pieeju dēvē arī par "pētniecisko teātri". Viena no pazīstamākajām Rau metodēm teātrī un kino ir zināma ar nosaukumu "re-enactment" (atkārtota izspēle) – reālu, bieži vēsturisku un sociāli politisku notikumu rekonstrukcija uz skatuves, piemēram, rumāņu diktatoru Elenas un Nikolajes Čaušesku tiesas prāva un nāvessoda izpilde ("Čaušesku pēdējās dienas", 2009), Ruandas genocīds ("Naida radio", 2011) un norvēģu masu slepkavas Andersa Bēringa-Breivīka aizstāvības runa ("Breivīka paziņojums" 2012).