1991. gadā tapusī TV filma uzskatāma par vienīgo Padomju Savienībā tapušo "Gredzena pavēlnieka" adaptāciju, kas ēterā tika demonstrēta desmit gadus pirms Pītera Džeksona labi zināmās kino triloģijas pirmās daļas. Protams, padomju versija izceļas ar pavisam cita līmeņa "kvalitātēm": vienkāršiem tērpiem un dekorācijām, primitīviem specefektiem un kopējo filmas radīto iespaidu, kas vairāk atgādina nofilmētu teātra izrādi, nevis pilnmetrāžas filmu.
Filmas režisore un scenāriste ir Natālija Serebrjakova, bet aktieru trupu veidoja kāda bērnu raidījuma dalībnieki, kā arī režisores meita, kas atveidoja Legolasa lomu. Ekranizācija tapa ar tik niecīgu finansējumu, ka filmēšanas grupa varēja izmantot tikai noliktavā pieejamos rezerves tērpus un dekorācijas, un ar tehnisku viltību nācās radīt iespaidu, ka četru zirgu vietā patiesībā ekrānā redzami astoņi. Īpatnēju padomju šarmu "Glabātājiem" piešķir rokgrupas "Akvarium" dalībnieka Andreja Romanova radītais skaņu celiņš.
Filma ilgi tika uzskatīta par zudušu arhīva dzīlēs, līdz kanāls "5TV", kas uzskatāms par Ļeņingradas Televīzijas pēcteci, abas ekranizācijas daļas piepeši izvietoja savā "YouTube" kontā. Šobrīd filmas pirmajai daļai ir gandrīz viens miljons skatījumu, kamēr otrā daļa lepojas ar acīmredzami mazāku popularitāti – divsimt tūkstošiem skatījumu.
Zināms, ka rūdītākie krievu Tolkīna fani jau gadiem meklējuši iespēju noskatīties šo ekranizāciju, tomēr vienīgā kopija glabājās jau pieminētajā televīzijas arhīvā. "Tā ir tikpat absurda un monstroza, cik dievišķīga un apburoša. Īpaši piemīlīga ir filmas ievada dziesma," komentārā raksta kāds no iepriecinātajiem krievu Tolkīna cienītājiem.
Padomju Savienība ilgstoši atturējās no Tolkīna slavenās triloģijas izdošanas, iespējams, gan aiz ideoloģiskiem, gan tīri praktiskiem apsvērumiem, jo grāmatas bija ārkārtīgi grūti tulkojamas. Pirmā "Gredzena pavēlnieka" daļa krievu valodā tika izdota "samizdatā" tikai 1966. gadā, bet 1982. gadā iznāca pirmais oficiālais tulkojums. Tiesa, abas pārējās daļas tika iztulkotas un izdotas vairākus gadus vēlāk.
1985. gadā Ļeņingradas Televīzijā tika demonstrēta pirmā Tolkīna darbu adaptācija – mazbudžeta "Hobita" ekranizācija, kurā piedalījās baletdejotāji un vēstītājs, kas izpildīja Tolkīna lomu. Šis tikai stundu garais "kāpostnieks", kurā izlaista lielākā daļa grāmatas, ilgstoši tika uzskatīta par vienīgo Padomju Savienībā tapušo Tolkīna darbu ekranizāciju. 1991. gadā sekoja arī neveiksmīgs mēģinājums radīt arī animācijas filmu pēc "Hobita" motīviem.