Kino pasaules demiurgi. Pieci labākie režisori, kas nominēti 'Oskaram'  (3)

Kā zināms, kategoriju ir ļoti daudz, un daudzas no tām ir tā dēvētie "tehniskie Oskari", ko saņem kostīmu mākslinieki, grimētāji, montāžas un skaņu režisori, specefektu meistari un citi filmas tapšanā iesaistītie. Taču režisors ir cilvēks, kura prātā filma jau ir dzimusi vēl pirms filmēšanas uzsākšanas. Ierasti šajā kategorijā par zeltīto statueti cīnās pieci pretendenti, un šogad tāds īsts Holivudas smagsvars starp viņiem ir tikai viens – akadēmija ir nākusi pretī jaunajiem talantiem un ar divām nominantēm atzīmējusi arī sieviešu darbu filmu režijā. Cīņa pavisam noteikti būs spraiga un interesanta.

Dāņu režisors ir vienīgais no šī gada "Oskara" pretendentiem, kura filma "Another Round" jeb "Vēl pa mēriņam" pretendē uz "Oskaru" nevis galvenajā labākās filmas kategorijā, bet sacenšas par labākās starptautiskās filmas titulu. "Another Round" pagājušā gada rudenī jau godināta kā 2020. gada labākā filma Eiropas kinoakadēmijas balvu ceremonijā, bet Mads Mikelsens tika novērtēts kā labākais aktieris. Tā ir traģikomēdija par četriem draugiem – skolotājiem, kuri eksperimentē alkohola lietošanu ikdienā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un atgūtu laimes sajūtu.

Filmas tapšana Vinterbergam izvērtās īpaši traģiska, jo tās sākumā autokatastrofā gāja bojā viņa meita, kuru viņš arī bija plānojis uzņemt filmā. Tomēr režisors pārvarēja izmisumu un pabeidza filmu, veltot to meitas piemiņai un iemūžinot tajā viņas klasesbiedrus.

Tomass Vinterbergs ir viens no populārākajiem dāņu mūsdienu režisoriem, kurš savulaik 90. gadu vidū kopā ar Larsu von Trīru un vēl diviem dāņu režisoriem aizsāka slaveno neatkarīgā kino virzienu "Dogma 95", tā ietvaros radot augsti novērtēto ģimenes drāmu "Svinības" (1998). Režisors filmējis ļoti daudzveidīgi – viņa filmogrāfijā ir gan neparastas mazbudžeta neatkarīgās filmas, gan arī relatīvi lielbudžeta klasiskas formas darbi kā nesen tapušais trilleris "Kurska" par krievu zemūdenes apkalpes likteni. Plašāku ievērību Vinterbergam pēc ilgāka laika atnesa pedofilijai veltītā drāma "Medības" (2012), kas saņēma "Oskara" nomināciju par labāko ārzemju filmu. Arī šajā filmā galveno lomu izcili nospēlēja Mads Mikelsens.

Starp šī gada nominantiem Deivids Finčers, bez šaubām, jāuzskata par pašu ietekmīgāko un zināmāko Holivudas režisoru, kaut arī savā kino viņš regulāri tiecas uz pretstāvēšanu Holivudas tradīcijām pasaules romantizēšanā. Tiesa, Finčers arī ir apliecinājis sevi kā ļoti daudzveidīgu, taču nešaubīgi talantīgu un ārkārtīgi tehniski domājošu režisoru, kurš spējīgs vienlīdz jaudīgi strādāt gan skarbas postmodernas satīras ("Cīņas klubs"), gan sīrupainas melodrāmas ("Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu") formā. "Mank" jeb "Manks", neraugoties uz iespaidīgi realizēto tehnisko pusi (Holivudas "Zelta laikmeta" kino perfekta imitācija) un lielisku aktieru sniegumu, tomēr jāuzskata par cieņpilnu reveransu Holivudas vēsturei, kurā nostalģija par kino pirmsākumiem ņem virsroku pār šīs mašinērijas ēnas pusēm. "Manks" vēsta par Holivudas scenāristu Hermani Mankevicu un to, kā tapa Orsona Velsa filmas "Pilsonis Keins" scenārijs, bet paša "Manka" scenārija autors ir mūžībā aizgājušais režisora tēvs Džeks Finčers.

Finčera karjera līdzīgi daudziem 90. gadu uzlēcošajiem kinorežisoriem aizsākās reklāmā un mūzikas video. Viņa debija "Svešais 3" (1992) izvērtās par katastrofu, tomēr režisors ātri sevi reabilitēja ar drūmā trillera "Septiņi" (1995) lieliskajiem panākumiem. Dažus gadus vēlāk "Cīņas klubs" padarīja viņu par kulta režisoru, bet tālāk Finčers pārliecinoši nostiprināja savu vietu Holivudas autoru panteonā ar tādām rūpīgi noslīpētām filmām kā "Zodiaks" (2007), "Sociālais tīkls" (2010) un "Pazudusī" (2014). Viņa pārraudzībā tapuši arī populārie seriāli "House of Cards" un "Mindhunters". Finčers jau saņēmis "Zelta globusu" un "BAFTA" balvu par labāko režiju, kā arī jau iepriekš divas reizes ticis nominēts "Oskaram" par labāko režiju. Kopumā Finčera izredzes varētu vērtēt kā ļoti augstas, tomēr "Manka" niecīgie panākumi citu balvu ceremonijās liek to apšaubīt.

Korejiešu izcelsmes amerikāņu režisors Lī Aizeks Čangs ir viens no šī gada nominantu saraksta "tumšajiem zirdziņiem". 42 gadus vecais režisors līdz šim darbojies neatkarīgā kino laukā, viņa debijas filma "Munyurangabo" tapusi Ruandā 2007. gadā, pieaicinot tikai vietējos aktierus, un vēsta par Ruandas genocīda sekām. Filmu augsti novērtēja kritiķi un demonstrēja Kannās, tomēr tā nespēja izlauzties ārpus festivālu aprites, visdrīzāk tāpēc, ka tā pilnībā bija uzņemta vietējā valodā. Pēc tās Čangs uzņēmis vēl divas spēlfilmas, kā arī dokumentālo filmu, taču pasaules uzmanības centrā viņam beidzot izdevās nokļūt, pateicoties daļēji autobiogrāfiskajai drāmai "Minari".

"Minari" ir stāsts par korejiešu ģimeni, kas 80. gadu sākumā ierodas ASV labākas dzīves meklējumos un pievēršas lauksaimniecībai, lai nopelnītu iztiku. Filma kļuva par Sandensas festivāla hitu un likumsakarīgi turpināja virzību uz jauniem panākumiem. Lai arī Čanga izredzes jāvērtē kā nelielas, nav nekādu šaubu, ka vismaz viņa nākamajai filmai tiks pievērsta pastiprināta kinopasaules uzmanība.

39 gadus vecā ķīniešu izcelsmes režisore Hloja Žao kļuvusi par vienu no gada uzlēcošajām režijas zvaigznēm. Žao filmogrāfijā šī ir trešā filma, viņa debitēja 2015. gadā ar Amerikas indiāņu mūsdienu dzīves situācijai veltīto ģimenes drāmu "Songs My Brothers Taught Me", kas tika izrādīta Sandensā un Kannu kinofestivālā. Līdzīgu likteni piedzīvoja arī viņas nākamā filma – laikmetīgais vesterns "The Rider" (2017), kurā Žao atgriezās pie indiāņu tēmas, ko papildināja ar ieskatu amerikāņu rodeo sacensībās. Abas filmas izpelnījās lieliskas kritiķu atsauksmes un "The Rider" pat guva nelielus komerciālus panākumus uz niecīgā budžeta fona.

Mazbudžeta drāma "Nomadland" ar izcilo Frānsisu Makdormandu centrā un veselu plejādi neprofesionālu aktieru viņai apkārt beidzot atnesa Žao pasaules slavu. Viņa kļuva par otro sievieti, kura saņēmusi "Zelta globusu" par labāko režiju, un varētu uzskatīt, ka līdzšinējie "Nomadland" panākumi visai droši bruģē Žao ceļu uz "Oskara" statueti (tādā gadījumā viņa kļūtu arī par otro sievieti, kas saņēmusi "Oskaru" kā režisore). Šobrīd Žao turpina darbu pie savas pirmās lielbudžeta studijas filmas – topošā "Marvel" supervaroņu grāvēja "Eternals", kas iznāks šī gada novembrī.

Daudzpusīgā britu aktrise un rakstniece Emeralda Fenela ir otra sieviete, ko ASV Kinoakadēmija šogad aplaimojusi ar "Oskara" nomināciju par labāko režiju, kā arī pirmā britu izcelsmes sieviete, kas izpelnījusies šo godu. Fenela līdz šim labāk zināma kā aktrise, kas atveidojusi lomas tādās filmās kā "Anna Kareņina" (2012) un "Dāņu meitene" (2015), kā arī seriālos "The Crown" un "Call the Midwife". Neparastais melnās komēdijas un trillera krustojums "Promising Young Woman" ir Fenelas debija režijā. Jāpiebilst, ka gan Fenela, gan Hloja Žao ir arī savu filmu scenārija autores, par ko arī saņēmušas "Oskaru" nominācijas.

Filma "Promising Young Woman" vēsta par ekstravaganto Keisiju (atveido brīnišķīgā Kerija Maligena), kas izvēlas pamest medicīnas studijas, lai īstenotu smalku atriebības plānu pret vīriešiem, kuri iecienījuši seksuāli izmantot bezpalīdzīgas sievietes.