Viss aizsākās 1978. gadā, kad vācu žurnāla "Stern" korespondenti Kajs Hermanis un Horsts Rīks tiesas sēdes laikā iepazinās ar 16 gadus veco Kristiāni Felšerinovu, kura piedalījās kā lieciniece nepilngadīgo prostitūcijas lietā. Žurnālistus ļoti interesēja Berlīnes jauniešu narkotiku scēna, tāpēc viņi sarunāja interviju ar jauno narkomāni. Rezultātā jau tajā pašā gadā tapa rakstu sērija, bet pēc gada iznāca arī abu žurnālistu sastādītā grāmata. Latviešu valodā "Mēs, Zoo stacijas bērni" pirmoreiz iznāca tikai 2002. gadā, un to ievadīja īpaši šim izdevumam radīts narkologa Jāņa Strazdiņa priekšvārds.
Felšerinovas dzīvesstāsts ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta narkotiku kultūras parādībām. Meitene divus mēnešus ilgās sarunās atklāti un detalizēti stāstīja par savu smago bērnību ar tēvu-alkoholiķi un vienaldzīgo māti, kam sekoja iekļaušanās Berlīnes jauno narkotiku lietotāju aprindās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!