90. gadu nostalģija un draudzība kā dzīves jēga: seriāla 'Draugi' fenomens

Šodien mūs mēģina pārliecināt, ka seriāla formāts kļuva patiešām nozīmīgs 21. gadsimta sākumā, kad dzima tādas ekrāna leģendas kā “Soprano ģimene” un “Noklausīšanās” jeb “The Wire”. Patiesi, šie seriāli tolaik iezīmēja jaunu pavērsienu televīzijas vēsturē, jo ar savu izcilo kvalitāti un vēstījumu ne tikai droši varēja mēroties ar kino, bet to arī pārspēt, apliecinot, ka seriāls – tā nav tikai ģimenes izklaide vakaram pie televizora, bet nopietns, fundamentālas vērtības iemiesojošs mākslas darbs.

Tomēr, ja mēs atgriežamies pie vispārzināmā priekšstata, tad arī iepriekšējās dekādēs laiku pa laikam parādījās seriāli, kas tiecās mainīt mūsu priekšstatus. “Draugi” šajā ziņā ir interesanta parādība, kas, no vienas puses, ir ārkārtīgi tipisks 90. gadu amerikāņu televīzijas izstrādājums, bet, no otras puses, jau tolaik spēja runāt par aktuālām laikmeta parādībām un piedāvāt jaunu, svaigu skatījumu uz jauna cilvēka dzīves realitāti. Šodien “Draugi”, kuru pēdējā sērija ēterā tika demonstrēta 2004. gadā, atkal ir visvairāk skatīto seriālu topu virsotnē, daudziem 90. gadu bērniem ļaujoties nostalģijai, bet mūsu laika bērniem – iepazīstot to pirmo reizi, pateicoties straumēšanas platformām “Netflix” un “HBO Max”.

1994. gadā, kad startēja “Draugu” pirmā sezona, neviens nespēja paredzēt, ka ekrānus tas pametīs tikai veselus desmit gadus un tikpat sezonas vēlāk (kopā tapa 236 sērijas). Tolaik tas bija vien kārtējais jauniešu “sitkoms”, tiesa – draugu kompānijas izvirzīšana tradicionālās amerikāņu ģimenes vietā vēl nebija ierasta lieta (mūsdienās tā jau ir klišeja), un būtībā tikai kopš 1989. gada ēterā esošais seriāls “Seinfīlds” (arī kulta statuss un 10 sezonas) pārstāvēja līdzīgu koncepciju, tiesa, uzsvaru liekot uz absurdu humoru, nevis draudzību. Kanāls “NBC” vēlējās radīt kaut ko aktuālu jaunajiem pilsētniekiem un pārspēt “Seinfīlda” panākumus (ko arī ražoja “NBC”).