Automašīna kino bieži vien nav tikai utilitārs pārvietošanās līdzeklis, bet kļūst par pilnvērtīgu personāžu un – īpašos gadījumos – arī par simbolu, kas palīdz izteikt konkrētās filmas ideju. Pašmāju kino piemēri nav tālu jāmeklē – pietiek atminēties jestrās dēkas ap Kņopienes volgu komēdijā "Dāvana vientuļai sievietei", par "Ventas zirgu" iesaukto gaziku drāmā "Parāds mīlestībā" vai uz padomju ņivas bāzes radīto amerikāņu bruņumašīnu ar trīs miljoniem dolāru seifā Aloiza Brenča krimiķī "Mirāža". Taču nozīmīgākais no visiem mūsu kino redzamajiem transportlīdzekļiem, bez šaubām, ir Mirtas tantes "pelēcītis" no Jāņa Streiča filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" – auto, kas kļuvis par laikmeta zīmi un padomju laikā dzīvojušā "mazā latviešu cilvēka" sapņu iemiesojumu. "Delfi" piedāvā šī auto tapšanas un kino vēstures dosjē.
Tiem skatītājiem, kas nav piedzīvojuši padomju periodu un nepārzina tā laika dzīves specifiku, iespējams, varētu būt nesaprotama filmas un stāsta personāžu plēšanās vai pušu nieka žiguļa dēļ. Kāpēc gan vienkārši nenopirkt pašiem savu auto tā vietā, lai visām varītēm censtos to izmānīt no vecās sievietes? Jāņem vērā, ka tolaik Padomju Savienībā automašīnas iegāde bija teju nozīmīgāks dzīves notikums par bērna ienākšanu ģimenē (atvainojiet par ķecerību), un to noteica ierobežotais automašīnu ražošanas temps attiecībā pret milzīgās valsts iedzīvotāju skaitu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
