Sarunā ar "Delfi" filmas režisors Jānis Streičs stāsta, ka tās bijušas nofilmētas garākas: "Lāsmiņa ierodas ar savu gruzīnu brūtgānu. Ēriks trešo reizi atrod aizmesto krēslu, apsēžas un dzied: "Te ir mana dzimtene...", tiek atrasts testaments, par ko cīnās Ēriks ar Olitu... Kolosāli tas skats bija uzfilmēts. Arī Mirtas bēru ainas bija brīnišķīgas, bet tā visa bija par daudz." Režisors saka, ka viņam patīkot visām savām filmām daudz materiāla safilmēt tieši beigu ainām, taču liela māksla ir lieko atmest: "Pašam jau ir bezgala žēl, jo epizodes jau pašas par sevi ir sanākušas asprātīgas un labas, bet, ja tās izrādītos liekas, tad filma būtu, kā man patīk teikt, čūska ar kājiņām."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
