Rīga pārtop par 19. gadsimta Vīni – Latvijā top vērienīgais seriāls 'Sisi'  (31)

"Sisi" būs patiesos notikumos balstīts stāsts par Bavārijas hercogienes, vēlāk Austrijas imperatores Elizabetes, ģimenē sauktas par Sisi, vētrainajiem dzīves līkločiem. Elizabete, kura tika dēvēta ar skaistāko sievieti Eiropā, neprātīgi iemīlējās Austrijas imperatorā Francī Jozefā I, taču drīz vien pēc abu salaulāšanās viņa aptvēra, ka dzīve Vīnē nav tāda, kā viņa cerēja. Šī sešu stundu ilgā stāsta centrā būs Sisi cīņa par ideāliem un brīvību, vēršoties pret pastāvošo varu un nežēlīgo režīmu.

Imperatori Elizabeti ir uzticēts atveidot uzlecošajai šveiciešu-amerikāņu zvaigznei Dominikai Devenportai (Dominique Devenport), Franci Jozefu I iemiesos vācu aktieris Janniks Šūmanis (Jannik Schümann), "Sisi" režisors ir Svens Bohse (Sven Bohse).

Latvijas medijiem bija iespēja būt klāt atsevišķu ainu filmēšanā 19. jūlijā. Tajās redzams kā Sisi ierodas Vīnē kopā ar savu izvēlēto istabmeitu Faniju un tauta sveic viņas ierašanos. Vecrīgas ielās bija pulcējušies simtiem masu skatu dalībnieku

"Liela daļa masu skatos redzamo kostīmu nāk no dažādām Eiropas valstīm – tie tiek īrēti no īpašām kino kostīmu noliktavām," sarunā ar "Delfi" stāsta Līga Krāsone. Viņa ir seriāla kostīmu departamenta vadītāja, kas organizē darbu šeit Latvijā. Tomēr vairāk nekā 100 dažādas kleitas tapušas šeit Latvijā. Filmas kostīmu mākslinieks ir vācietis Metins Mizdiks (Metin Misdik), bet sadarbībā ar mūsu meistarēm tapuši dizaini kleitām, ko valkā tieši filmas galveno sieviešu lomu atveidotājas. Īpaši filmas vajadzībām iekārtota darbnīca RISEBA H2O mājā.

Savukārt lielākā daļa masu skatos redzamo kostīmu nākuši no Madrides, ir arī tērpi no Vīnes. Tās nāk no kino kostīmu noliktavām, kas specializējas tieši uz tērpu izīrēšanu tieši lielajiem projektiem. Filmēšanā redzamās uniformas nāk no Poznaņas Polijā. No Polijas filmēšanas vajadzībām atgādātas arī greznās karietes.

"Tā ir Eiropas kino kostīmu krātuves, kas pēc dažādu filmu filmēšanas noslēguma iepērk kostīmus un pēc tam izīrē tālāk. Ir doma, ka daļa no speciāli filmai šūtajiem kostīmiem tiks pārdoti šīm krātuvēm, jo tērpi tapuši ļoti kvalitatīvi," stāsta Krāsone.

"Mums tika pasūtīti tērpi, kas nav pilnībā vēsturiski precīzi. Filma top vairāk kā pasaka. Tāpēc tie ir mazliet stilizēti, modernāki," skaidro kostīmu departamenta vadītāja.

Lai sapostu vairākus simtus masu skatos redzamo dalībnieku bijušas nepieciešamas aptuveni četras stundas. "Astoņos no rīta sākām un jau pēc 12 visi bija gatavi," par "Delfi" un citu mediju reportāžās iemūžināto filmēšanas dienu saka Krāsone.

Taču šādi un vēl krāšņāki masu skati top katru nedēļu. Dienā, kad filmēšanas laukumā drīkstēja viesoties mediji, iemūžināta vienkāršā tauta. Taču iepriekš Rīgas latviešu biedrības namā filmētas greznas ungāru balles ainas, ar ļoti specifiskiem kostīmiem. Nākamajā nedēļas nogalē filmēšana turpināsies Rundāles pilī, kur tiks filmētas vairākas balles ar smalku publiku un vēl greznākiem kostīmiem.

Taču kostīmu departamentā pārziņā ir visi 19. gadsimta sabiedrības slāņi. Vecrīgā ticis filmēts kāpostu tirgus, kur savukārt atainoti nabadzīgākie Austrijas impērijas iedzīvotāji.

Filmēšanas vajadzībām Latvijas Nacionālā Opera un Rīgas Latviešu biedrības nams ir kļuvuši par vairāk nekā 600 gadiem vecāki, pārtopot par Ungārijas karaļu mājvietu - Budas pili Budapeštā. Leģendārās rokoko pērles Lāksenburgas pils interjeri ir izveidoti Lielajā un Mazajā ģildē, savukārt ārpuse tiek filmēta Cesvaines pilī. Hābsburgu dinastijas impērijas centrs - Hofburgas pils lomā iejūtas mūsu pašu Rundāles pils dārzi, gaiteņi, deju zāles un pieņemšanas telpas. Vecrīgas ielās ir sastopama 19. gadsimta Vīnes pilsētas dzīve: tirgus dienas, viesu mājas, zirgi, karietes un zaldāti, ielasmeitas un suņi, dzērāji un ubagi. Straupes pilī un tās apkārtnē tiek interpretēta dzīve Ungārijas laukos aptuveni 150 gadu senā pagātnē. Rīgas Kinostudijā tapušas apjomīgākās un grandiozākās dekorācijas - 2000 kvadrātmetru platībā tika uzbūvētas telpas trīs dažādām pilīm: Hofburgai, Lāksenburgai un Posenhofenai.

Kā ziņots iepriekš, filmēšanā Baltijā un Bavārijā sadarbojas profesionāļi no Vācijas, Lietuvas un Latvijas. Starptautiskajā komandā darbojas ap 200 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir meistari no Latvijas. Uz filmēšanas laukuma katru dienu strādā vismaz 150 cilvēku, masu skatu dalībnieku skaits mēdz sasniegt pat 200 cilvēkus vienā dienā.

Filmēšanā regulāri piedalās zirgi un jātnieki no Latvijas un ārzemēm. Lai nekļūdīgi portretētu 19. gadsimta dzīvi visā tās krāšņumā, ir piesaistīti profesionāli horeogrāfi, ķirurgi, vēsturnieki, ungāru valodas pasniedzēji un vēl citu jomu pārstāvji, kuri konsultē un uzrauga mākslinieku prasmes runāt, amputēt locekļus, dejot vai šaut atbilstoši gadsimtam. Uz laukuma darbojas divas kaskadieru komandas no Latvijas un Vācijas, uzraugot un piedaloties kaujās kara laukā vai kautiņos pilsētas ielās, kā arī pieskatot, lai neviens negūst traumas nāvessodu izpildes laikā. Filmēšanas vajadzībām latviešu meistaru rokām ir radīti vairāki simti 19. gadsimta tērpu, kas atspoguļo dzīvi no zemnieku sētas līdz valdnieku pilij.

Režisors Svens Bohse par Latviju saka: "Ir liels prieks strādāt tik fantastiskā klimatā ar tik sirsnīgiem un plaši domājošiem cilvēkiem. Veiksmīgā sadarbība starp latviešu un vācu kino profesionāļiem ir ļāvusi paveikt ļoti apjomīgu darbu fantastiskā tempā - tika radīts viss nepieciešamais no kleitām līdz guļamistabām, lai šis projekts kļūtu iespējams."

Kur vēl pasaulē, ja ne Latvijā, var atrast nepieciešamo arhitektūru un ainavas, lai nofilmētu visu no viduslaiku ciemata līdz Aukstā kara spiegu spēlēm? Austroungārijas portretam Latvija atbilst pat pārāk labi; tikai kalnu pietrūkst."

"Sisi" pirmās sezonas pirmizrāde ir paredzēta jau šī gada nogalē, vēsturisko daudzsēriju filmu izrādīs lielākās Vācijas, Francijas un Austrijas televīzijas. Latvijā pirmizrāde tiks nosvinēta ar slēgtu pasākumu kinoteātrī "Splendid Palace".

Stāsta seriāla izpildproducents Baltijas valstīs Tomas Makaras: "Kompānija "Story House Pictures" jau trešo gadu veiksmīgi darbojas Latvijā un šeit jau ir filmējusi sešus projektus, sniedzot zīmīgu pievienoto vērtību mūsu kino industrijai. "Story House Pictures" projektu vajadzībām ir ievērojami paplašināta mūsu kino pilsēta "Cinevilla", izbūvējot tur vairākas jaunas ielas un laukumus. Šis ieguldījums ir radījis pastiprinātu interesi par Latviju arī citiem starptautiskiem projektiem. Ja pieaugtu līdzfinansējums no Latvijas puses, mūsu filmēšanas apjomi šogad un turpmāk palielinātos."

"Cinevilla Films" pārstāvis Andrejs Ēķis atgādina: "Pirmo reizi Latvijā ir šāda mēroga projekts, kāds ir "Sisi". Un pareizas nodokļu politikas gadījumā šis projekts Latvijas ekonomikā varēja ienest sešus miljonus, kamēr pašreizējā sistēmā tas ir ienesis tikai trīs. Ir būtiski atcerēties, ka kino ir ne tikai kultūra, bet, galvenais, tā ir industrija - peļņu nesoša industrija. Jebkurš kino projekts ļauj nopelnīt nevis tikai šauram, ar nozari saistītam, cilvēku pulciņam, bet arī visdažādāko servisu nodrošinātājiem - ēdinātājiem, viesnīcu tīkliem, dažādu jomu amatniekiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un šo sarakstu varētu turpināt un turpināt. Valsts valdības līmenī būtu svarīgi saprast, ka kino var sildīt ekonomiku."

Daudzsēriju filmu producē Vācijas kompānija "Story House Pictures" un filmēšanu Latvijā organizē "Cinevilla Films". Projekts ir saņēmis finansiālu atbalstu no 380 850 eiro apmērā no Rīgas filmu fonda un 650 000 eiro apmērā no Nacionālā kino centra.