Aicinājām uz sarunu filmas režisoru Ivo Briedi, lai uzzinātu, kā radās ideja veidot filmu, un uzklausītu viņa domas par mūsdienu demokrātijas krīzi, pandēmijas ietekmi un to, vai Latvijai kā demokrātiskai valstij vispār ir nākotne.
Pastāstiet par filmas tapšanas pirmsākumiem, jo saprotu, ka šoreiz tā nebija jūsu vai Ritas Rudušas ideja.
Jā, pirmsākumi faktiski ir saistāmi ar Ingu Bērziņu, “Delfi” galveno redaktoru. Viņš bija viens no tiem jaunajiem cilvēkiem, kas 1991. gadā piedalījās krievu žurnālista Vladimira Poznera autorraidījumā un izteica savu viedokli par Padomju Savienības sabrukumu. Ingus piedāvāja stāstu par šo neparasto fenomenu – kā šie toreizējie jaunieši joprojām uztur savstarpējus kontaktus tik ilgus gadus pēc raidījuma iznākšanas ēterā. Viņi bija satikušies Viļņā 25 gadus vēlāk, un tieši tad bija aizsākušies dramatiskie notikumi Ukrainā. Šie cilvēki bija nobažījušies, ka atgriežas Padomju Savienība. Piepeši izrādījās, ka ir tik daudz cilvēku, kas vēlas restaurēt impēriju, un arī mūsu pašu ģimenēs ir šādi “Homo Sovieticus” tipa cilvēki.
Šī tikšanās Viļņā tika nofilmēta, tur klāt bija arī Rita Ruduša. Īsti nebija skaidrs, ko iesākt ar safilmēto materiālu, tad tiku pieaicināts es.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
