No 7. līdz 12. septembrim Nacionālā Kino centra rīkotais 25. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs) skatītājiem piedāvās divas filmu programmas. Kinoteātrī "K.Suns" Rīgā izrādīs sešu starptautiskos festivālos atzītu filmu izlasi, savukārt skatītājiem visā Latvijā portālā www.filmas.lv bez maksas būs pieejama īpaša foruma jubilejas filmu programma. Viena no filmām, kas iekļauta jubilejas programmā, ir režisores Keti Mačavariani darbs "Drīksu ieiet?" (Sunny, 2020), kuras galvenā varone ir socioloģisko pētījumu intervētāja Mziuri, kas klauvē pie Tbilisi iedzīvotāju durvīm. Par filmu pēc noskatīšanās raksta sociologs Jānis Daugavietis.
Filmas ideja ir lieliska un dokumentālajam kino īpaši piemērota – kinokamera seko socioloģisko aptauju lauka darba veicējai viņas ikdienas darbā, anketējot cilvēkus dzīvesvietās. Man tas ir īpaši interesanti, jo katram sociologam ir bijusi tāda darba pieredze – mācību prakses ietvaros, piepelnoties studiju gados vai jau vēlāk vadot citus (studentus vai firmas darbiniekus). Mana pēdējā anketēšana bija Kazdangā pirms padsmit gadiem kopā ar studentiem; lai atsvaidzinātu prasmes un "pietuvotos tautai", arī es pastaigāju pa pagasta daudzdzīvokļu mājām un viensētām.
Cits iemesls, kāpēc uzreiz piekritu noskatīties filmu un uzrakstīt šo recenziju, bija Gruzija – tā ir viena no manām vājībām. Viena no īpašākajām zemēm, kurās esmu bijis... un kuru nu jau pārāk sen neesmu apmeklējis. To kompensēju ar gruzīnu vīniem, kinzu un tarhūnu, Centrāltirgus lavašiem, aso Svanetijas sāli un gruzīnu garšvielu maisījumiem. Protams, der arī vecās gruzīnu filmas.