Kino kā teātris. Ieskats Mārča Lāča topošās filmas 'Revolūcija' aizkulisēs  (1)

"Delfi" paviesojās "Revolūcijas" filmēšanas laukumā "Dirty Deal Teatro" (DDT) telpās. Rosība, kas valdīja filmēšanas pauzēs, kontrastējoši mijās ar klusumu, kas iestājās pēc katras klapītes skaņas un katra "filmējam!" sauciena.

"Revolūcijā" sajaucas drāmas, melnās komēdijas un absurda elementi. Mārcis Lācis, kurš līdz šim aktīvi darbojies teātra režijā, stāsta: "Teātrī esmu vienmēr taisījis to, kas mani pašu interesē un kas šeit pietrūkst. Ar kino ir līdzīgi. Manuprāt, vajag vairāk eksperimentēt un būt neprātīgam – iet tālāk no pieņēmumiem un normām. Tikai tāds kino ir interesants. Šis nebūs klasisks latviešu kino."

Filma vēsta par "Mazā" teātra aktieriem Ivaru (Ivars Krasts) un Armandu (Armands Berģis), kuri gatavojas vēsturiskās izrādes "Revolūcija" pirmizrādei. Aktieru draudzība un profesionālās saites tiek pārbaudītas, kad kritiķu un skatītāju iemīļotais Armands saņem piedāvājumu strādāt "Lielajā" teātrī. Drauga nodevība un panākumi satricina Ivaru. Viņam paliek arvien grūtāk nošķirt realitāti no izrādē izspēlētās Franču revolūcijas.

Izpildproducente Sintija Heine sarunā ar "Delfi" uzsver, ka teātra aizkulišu pavēršana ir unikāla parādība latviešu mūsdienu kino. Tiks pavērts priekškars uz dažādām aizskatuves dzīves peripetijām: aktieru konkurence par lomām un budžeta apcirpšanas ietekme uz izrādes iznākumu. Galvenais konflikts būs Ivara dzīvošana Armanda ēnā.

Lācis, taujāts par paša rakstītā scenārija proporcionālo sadalījumu starp realitāti un fikciju, atbild, ka vairāk kā dekādi ilgā prakse teātrī pilnīgi noteikti ir vainagojusies bagātīga materiāla tapšanā. "Tur ir daudz sirreālu elementu. (Filmā spēlētajā - aut) izrādē ir arī pāris atsauces uz manām izrādēm – gan realizētajām, gan nerealizētajām," atklāj Lācis.

Vēsturiskais fons ir likumsakarīga izvēle – Lāča izrādē "Zvērīgā mīla", kas tapusi pēc Jāņa Joņeva un Anetes Konstes tāda paša nosaukuma lugas (2017, DDT), vienā etīdē arī tika risināts temats par Franču revolūciju un ešafotu. "Man likās, ka tieši šis mazais stāstiņš būs atspēriena punkts izrādei, kuru viņi filmā mēģina. Un es to visu sasaistīju kopā ar katra tēla iekšējo revolūciju. Domāju, ka labāka nosaukuma filmai par teātra nedienām un dienām nevarētu iedomāties," pauž Lācis.

"Revolūcijas" radošā komanda šādā sastāvā nav savākusies pirmo reizi. Mārča Lāča un brāļu Ābeļu sadarbība kino uzņemšanas laukumā iestiepjas jau studiju gados. Mārcis Ābele bija operators arī Lāča Rīgas Starptautiskajā kino festivālā pērn izrādītajai īsfilmai "Pēdējā maltīte", kura arīdzan tika uzņemta vienā kadrā. Lācis ir arī viens no diviem galvenajiem aktieriem Raita un Laura Ābeles spēlfilmā "Nemierīgie prāti" (kamera – Mārcis Ābele), kas 2022. gada pirmajā pusē gaidāma uz kino ekrāniem. Savukārt "Revolūcijas" komponists Toms Auniņš "Nemierīgajos prātos" būs galvenās lomas atveidotājs.

"Revolūcijas" producents Raitis Ābele uzsver: "Kopējas sadarbības rezultātā acīmredzot atrasts kas tāds, kas mūs vieno un ļauj veiksmīgi sadarboties. Visticamāk, tas notiks arī turpmāk."

Filma tiek uzņemta 14 nepārtrauktos kadros, kas nozīmē, ka viena aina tiek nofilmēta no sākuma līdz galam. Tā vietā, lai filmētu dažādus kadrus, kurus montāžas režisors liktu kopā, notiek t.s. kadra iekšējā montāža filmēšanas laukumā. Kļūdas gadījumā viss jāsāk no sākuma. "Visu cieņu aktieriem!" teic filmas operators Mārcis Ābele, atklājot, ka pirmajās filmēšanas dienās Ivaram Krastam bija pat desmit reizes jāatkārto trīs minūšu garš monologs. Sākotnēji tika pieļauti dažādi sīki misēkļi, kuru dēļ visa aina bija vairākkārtīgi jāpārfilmē. Dažas epizodes ilgst pat desmit minūtes.

"Tas ir pilnīgi citāds kino! Jau automātiski ir jāparedz, lai viss liekais atkrīt. Jākoncentrējas uz iekšējo kadru montāžu," Ābeles teikto papildina Lācis.

Šāds konceptuālais uzstādījums ir tehniski sarežģīts un augstu precizitāti paģērošs kā operatoram, tā pārējai filmas komandai. Ābele stāsta, ka liela uzmanība tika pievērsta mēģinājumiem, kuru laikā ar telefona kameru tika rekonstruēta filmēšanas gaita. Ar telefonu, jo kamera (tās smaguma dēļ) tika "taupīta" filmēšanai.

"Pats jutu, ka ar īsto kameru sāku pagurt un pieļaut kļūdas, piemēram, aizķerties aiz pakāpiena," saka Ābele. Viņš arīdzan norāda, cik svarīga nozīme bija šķietami sīkām detaļām (kadrā neiekļūt spoguļa atspulgā un izvairīties ēnas mešanas). Lai gan Ābelem ir pieredze ar nepārtraukto jeb garo kadru filmēšanu, viņš atzīst, ka intensitātes ziņā neviena no iepriekšējām reizēm nav salīdzināma ar "Revolūcijas" filmēšanu.

Filmas komanda atzīmē, ka būtiski bijis saglabāt draudzīgu gaisotni. "Izaicinājums ir uzturēt filmēšanas klimatu – nedrīkst dusmoties. Visi jau zina – ja kāds nokļūdās, tad visi tām ciešanām iet cauri kopā. Tas bija kolektīvā darba pierādījums," apgalvo Ābele.

Heine papildina Ābeles izteikto domu, sakot, ka tehniskajam un mākslinieciskajam personālam jābūt pacietīgiem un precīziem savās kustībās – kamera iziet cauri visām telpām. "Viņiem ir jāpagūst tehniski izdarīt savu darbu un tad vēl noslēpties [aizkadrā], jo visi nepārtraukti pārvietojas. Nedrīkst ar troksni pārvietoties, jo raksta arī skaņu," paskaidro Heine.

Vēl viens tehnisks izaicinājums bijis lietus radīto skaņu slāpēšana. Filmēšanas vietā (DDT) patlaban noris fasādes atjaunošanas darbi, kas rada papildu troksni. Noris aktīva komunikācija ar strādniekiem, lai ainas vidū, piemēram, pēkšņi nesāktos urbšana sienā. "Viņiem tiek piešķirta rācija, tiek saskaņoti laiki. Esam ļoti draudzīgi savā starpā," pauž Heine. "Revolūcijas" komanda pačukstēja, ka viens no strādniekiem iejuties aktiera godā, filmā nospēlējot mazu lomu.

Ne vien remontstrādnieks, bet arī dzīvnieku pasaules aktieri ir tikuši kadrā. Vienā no filmēšanas dienām DDT telpās viesojās divi zirgi, trīs suņi un divas žurkas. Un kultūras žurnālists Andrejs Volmārs, kurš tēlo pats sevi, intervējot aktierus pirmizrādes vakarā.

Gan Ābele, gan Heine akcentē, ka nepārtrauktie kadri noārda sienu starp dokumentalitāti un inscenējumu, liekot skatītājam sajusties kā daļai no filmas. "Viss, kas notiek, notiek acu priekšā," norāda Ābele.

Mārcis Lācis ir teātra un kino režisors, aktieris un scenārists, kurš 2005. gadā kopā ar domubiedriem dibināja teātra apvienību "Umka.lv". Lācis ir uzvedis izrādes DDT, Jaunajā Rīgas Teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī un Ģertrūdes ielas teātrī. 2010. gadā par leļļu teātra izrādi "Novakars: kopsavilkums" režisors ieguva "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Gada spilgtākā debija".

Domājot par pilnmetrāžas debiju uz kino ekrāniem, Lācis saka: "Konkurence ir liela, un ir forši, ka ir daudz jaunu vārdu. Kino revolūcija sāk notikt un man ir prieks būt daļai no tā." Filmas pirmizrādes provizoriskais mēnesis ir šī gada decembris.