No 7. līdz 12. septembrim Nacionālā kino centra rīkotais 25. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ("Baltic Sea Docs") skatītājiem piedāvās divas filmu programmas. Kinoteātrī "K.Suns" Rīgā izrādīs sešu starptautiskos festivālos atzītu filmu izlasi, savukārt skatītājiem visā Latvijā portālā "www.filmas.lv" bez maksas būs pieejama īpaša foruma jubilejas filmu programma. Viena no filmām, kas iekļauta kinoteātra programmā, ir režisora Renē Sašas Johannsena darbs "Septiņi gadi ar Lukasu Greiemu" (7 Years of Lukas Graham, 2020), kurā režisors sekojis dāņu grupas "Lukas Graham" vokālista panākumiem un izaicinājumiem. Par filmu pēc noskatīšanās raksta mūzikas žurnālists Uldis Rudaks.
"Šī ir viena no labākajām dziesmām, ko es jebkad esmu dzirdējis!" – šādi vārdi varbūt izklausās pārāk skaļi, bet, ja cilvēks tā domā vismaz tajā brīdī, kad šo dziesmu dzird pirmo reizi, tad kaut kas tajā ir. Un to filmas "Septiņi gadi" varoņiem – dāņu grupai "Lukas Graham" – studijā saka amerikāņu producents, pie kura viņi atbraukuši uz Losandželosu. Šis cilvēks ir dzirdējis daudz – un tik turpina: "Šī dziesma dzīvos mūžīgi, kā "Thriller!"" (Acīmredzot ar to domājot slaveno Maikla Džeksona dziesmu no tāda paša nosaukuma albuma (1982), kas ilgus gadus bijis pārdošanas apjomu līderis.) Protams, mēs esam pieraduši, ka Rietumu pasaules cilvēki (iespējams, savas labās audzināšanas dēļ) mēdz pārāk dāsni bārstīt komplimentus mazo valstu mūziķiem – arī slavenās amerikāņu grupas "R.E.M." solists Maikls Staips reiz mūsu "Prāta vētrai" veltīja sirsnīgus un iedvesmojošus vārdus... Taču "Lukas Graham" atšķirībā no mūsējiem patiešām sasniedza slavas virsotnes – izpārdotus koncertus ASV un pagodinošu nodēvēšanu par dāņu Brūsu Springstīnu.