No 7. līdz 12. septembrim Nacionālā kino centra rīkotais 25. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ("Baltic Sea Docs") skatītājiem piedāvās divas filmu programmas. Kinoteātrī "K.Suns" Rīgā izrādīs sešu starptautiskos festivālos atzītu filmu izlasi, savukārt skatītājiem visā Latvijā portālā "www.filmas.lv" bez maksas būs pieejama īpaša foruma jubilejas filmu programma. Kinoteātra filmu programmā iekļauta režisores Salomes Džaši filma "Dārza savaldīšana" (Taming the Garden, 2021), kurā plūstoši un vizuāli izteiksmīgi novērota gadu desmitiem un simtiem vecu koku pārvietošana no Gruzijas piekrastes ciematiem uz vietējā oligarha privāto dārzu. Par filmu pēc noskatīšanās raksta ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.
Pirmā Mozus grāmata (Genesis). 2.9. "Un Dievs tas Kungs lika izaugt no zemes visādiem kokiem, kurus bija jauki uzskatīt un no kuriem bija patīkami ēst, bet dārza vidū – dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam."
Grūtākais darbiņš, ko man kāds pēdējā laikā ir lūdzis izdarīt, – uzrakstīt šo tekstu. Laikam tieši tāpēc, ka ilgi gaidītā atvaļinājuma laikā saņēmu sirsnīgu telefona zvanu ar aicinājumu izteikt viedokli par filmu, un tā filma esot par koku pārstādīšanu. Nenoliegšu, līdz galam neieklausījos, bet ideja vien, ka varētu atkal kaut ko uzrakstīt un šoreiz par filmu (tātad ne tieši par manu profesionālo praksi), likās aizraujoša. Domāju, ka tā būs filma par būvlaukumu un cilvēkiem, kas glābj kokus no iznīcības, – tātad par mīlestības pilnām attiecībām. Atvaļinājums aizmiglo acis. Vajadzēja uzreiz iedomāties, ka Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, kurā tiek izrādītas Eiropas festivāliem un konkursiem nominētas filmas, nepiedāvās nekādu vieglo žanru. Tobrīd es vēl nesapratu, kam esmu solījusi savu "jā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
