No 7. līdz 12. septembrim Nacionālā kino centra rīkotais 25. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ("Baltic Sea Docs") skatītājiem piedāvās divas filmu programmas. Kinoteātrī "K.Suns" Rīgā izrādīs sešu starptautiskos festivālos atzītu filmu izlasi, savukārt skatītājiem visā Latvijā portālā "www.filmas.lv" bez maksas būs pieejama īpaša foruma jubilejas filmu programma. Viena no filmām, kas būs skatāma kinoteātrī "K.Suns", ir režisora Benjamina Rē darbs "Gleznotāja un zaglis" (The Painter and the Thief, 2020), kuras centrā ir mākslinieces Barboras Kisilkovas un viņas gleznu zagļa Kārla Bertila neparastās attiecības. Par filmu pēc noskatīšanās raksta mākslas kritiķe Santa Hirša.
Viena no populārākajām tēmām, caur ko masu medijos un populārajā kultūrā tiek atspoguļota māksla, ir tās attiecības ar naudu, piemēram, mākslas darbu pārdošanas summu rekordi vai skandalozas slavenu darbu zādzības. Šāda veida notikumi un sižeti plašākai sabiedrībai ir saistošāki par citiem aspektiem, un daļai sabiedrības tāda mākslas monetārā vērtība šķiet arī vienīgā. "Apkarinot" mākslas darbu ar kādu intrigu, skandālu vai gluži vienkārši lielu naudas summu, ažiotāža un interese rodas pati no sevis. Sākotnēji norvēģu režisora Benjamina Rē filmas "Gleznotāja un zaglis" nosaukums lika domāt, ka arī šis būs asa sižeta augsto aprindu grāvējs par ekstravagantiem mākslas mīļotājiem, kuru vēlme savā īpašumā pārņemt mākslas darbus iegūst krimināli sodāmu ievirzi, taču pirmās asociācijas izrādās maldīgas. Filmas sižetā mākslas darbu zādzība ir tikai iegansts daudz sarežģītāku attiecību un pasauļu sadursmes atklāsmei, un tajā nav nekā no afēristiska cinisma vai mākslas elites paštīksmināšanās.