Iepumpēt jaunas asinis vecā stāstā. 10 rimeiki, kas pārspēja oriģinālu  (5)

Stāsts par jauno talantu, kuras muzikālā karjera aizsākas, pateicoties vecākas rokzvaigznes atbalstam, ir pārstāstīts jau četras reizes – pirmā versija Holivudā tapa jau tālajā 1937. gadā. Lai arī 1976. gada rimeiks ar tā laika zvaigznēm Bārbru Streisandi un Krisu Kristofersonu kļuva par kases grāvēju un saņēma “Oskaru” par labāko dziesmu, 2018. gadā Bredlijam Kūperam izdevās to pārtrumpot vairākkārtīgi. Kūpera versija ne tikai saņēma “Oskara” nomināciju kā viena no gada labākajām filmām, bet arī atnesa statueti dziesmas “Shallow” autorei un galvenās lomas izpildītājai Lady Gaga.

Ķermeņa metamorfožu pavēlnieks Deivids Kronenbergs izmantoja 1958. gadā tapušo Kurta Neimana B klases “drebuļgabalu” kā izejmateriālu vienai no 80. gadu iespaidīgākajām šausmu filmām. Ekscentriskais aktieris Džefs Goldblūms iejūtas neprātīga zinātnieka ādā, kurš nejauši teleportējas kopā ar mušu, sajaucot savus un kukaiņa gēnus. Rezultāts ir asiņu paltīm un miesas kunkuļiem slacīta traģēdija, kas izpelnījās ne tikai plašu kritiķu atzinību, bet arī kļuva par tobrīd ienesīgāko filmu Kronenberga karjerā. Vilšanos radīja vien Amerikas Kinoakadēmijas lēmums ignorēt Goldblūma darbu “Oskaru” nominācijās.

Zviedru rakstnieka Stīga Larsona dižpārdokļu triloģiju 2009. gadā itin godprātīgi ekranizēja dāņu režisors Nīls Ardens Oplevs ar Nuomi Rapasu titullomā, saņemot atzinīgus vērtējumus par savu darbu. Grāmatu lielā popularitāte piesaistīja arī Holivudas uzmanību, un drīz vien tapa arī amerikāņu versija ar izcilo Deividu Finčeru pie vadības grožiem. Finčers palika uzticīgs vēsajai un stilīgajai Skandināvijas videi, kurā darbojās viņa varoņu duets Rūnijas Maras un Daniela Kreiga atveidojumā, taču piešķīra stāstam daudz izteiksmīgāku vizualitāti, drūmāku noskaņu un lieliskus ievada titrus ar Kārenas O kaverversiju “Led Zeppelin” grāvējam “Immigrant Song”. Diemžēl turpinājums tā arī netika uzņemts, tomēr “Meitene ar pūķa tetovējumu” ir pilnībā pašpietiekams kino piedzīvojums.

Nu jau par žanra klasiku droši dēvējamā Stīvena Soderberga “lielās aplaupīšanas” filma nav radusies tukšā vietā – tās pamatā ir 1960. gada filma ar tābrīža izklaides industrijas zvaigžņu ansambli, dēvētu par “Rat Pack”, ko pārstāvēja Frenks Sinatra, Dīns Mārtins, Semijs Deiviss Jr. Un citi. Soderberga pieeja ir krietni niansētāka, un viņa sapulcētā 21. gs. sākuma Holivudas spožāko aktieru blice ar Džordžu Klūniju, Bredu Pitu un Metu Deimonu priekšgalā ar patiesu azartu gādā par to, lai skatītājam nebūtu garlaicīgi. Filmai tapa vēl divi turpinājumi, bet 2018. gadā iznāca stāsta femīnā versija “Oušenas 8” ar tikpat iespaidīgu aktrišu sastāvu galvenajās lomās.

90. gadu beigu hits no “Disney” studijas, kas slavas saulītē izcēla vēlāko tīņu zvaigzni Lindsiju Loenu. Šī nebija pirmā reize, kad “Disney” pievērsās populārā vācu rakstnieka Ēriha Kestnera “Divu Lotiņu” ekranizēšanai, jo identiska nosaukuma un sižeta kino bija tapis jau 1961. gadā. Tomēr tikai jaunākajai versijai bija lemts iegūt zināmu kulta statusu kā vienai no 90. gadu bērnu iecienītākajām filmām.

Patrīcijas Haismitas populāro kriminālromānu par meistarīgo slepkavu un krāpnieku Tomu Ripliju pirmoreiz ekranizēja francūži – tas bija pamatā 1960. gadā tapušajai Renē Klemāna filmai “Spožajā saulē”, kurā Riplija lomā iejutās kinozvaigzne Alēns Delons. Iespējams, ir diskutabli apgalvot, ka Entonija Mingellas stilīgā retro versija patiesi ir būtiski labāka par oriģinālu, jo abas filmas ir lieliskas un iekļuvušas kino vēsturē. Taču Mingella papildināja savu redzējumu ar homoerotisku spriedzi starp Meta Deimona atveidoto Ripliju un viņa apsēstības objektu Dikiju perfektā Džūda Lova attēlojumā.

Līdzīgi kā ar “Talantīgo misteru Ripliju”, arī “Tomasa Krauna afēras” 1968. gadā tapušais oriģināls ar Stīvu Makvīnu un Feju Danaveju galvenajās lomās ir kļuvis par stilīgu krāpnieku filmu žanra klasiku ar interesantiem režijas eksperimentiem. Tomēr Džona Maktīrnana redzējums ar tā brīža Džeimsa Bonda lomas atveidotāju Pīrsu Brosnanu un enerģisko Renē Ruso galvenajās lomās noteikti neatpalika un atsevišķu sižeta finešu un spriedzes līmeņa ziņā pat pārspēja oriģinālu.

Lai arī netrūkst kinomīļu, kuri oriģinālo 2002. gada Honkongas filmu “Iekšējā izmeklēšana” uzskata par labāku nekā Holivudas versija, nenoliedzami, ka šis režijas vecmeistara Mārtina Skorsēzes darbs kļuva par viņa lielāko panākumu 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, ar lieliskiem kases ienākumiem un kritiķu slavinājumiem, ikoniskām Leonardo di Kaprio un Džeka Nikolsona lomām, kā arī beidzot atnesa Skorsēzem sen pelnīto “Oskara” balvu par labāko režiju.

Daudzi varētu iebilst, ka arī 1932. gadā tapusī Hovarda Houksa gangsterfilma ar ikonisko Polu Muni galvenajā lomā ir absolūts “Holivudas zelta laikmeta” šedevrs un žanra klasika, un viņiem būtu pilnīga taisnība. Taču Braiena de Palmas ārkārtīgi brutālajai un ciniskajai 80. gadu versijai ar Alu Pačīno nesatricināmā narkobarona Tonija Montanas lomā ir izdevies kļūt par laikmeta ikonu un kulta parādību, iedvesmojot ne tikai kino veidotājus, bet arī hiphopa autorus un pat videospēļu izstrādātājus.

Varētu teikt, ka nav īsti godīgi salīdzināt šo Daniela Kreiga pirmo izgājienu Džeimsa Bonda kurpēs ar tālajā 1967. gadā tapušo spiegu kino parodiju ar Deividu Nīvenu un Vudiju Alenu. Lai gan tās abas tapušas, balstoties uz vienu un to pašu Jana Fleminga romānu, to tapšanas mērķi ir pilnīgi pretēji. Taču bez jebkādām šaubām var apgalvot, ka Mārtina Kembela mūsdienu adaptācija pavēra ceļu pilnībā jaunai Bonda ērai, pielāgojot viņa tēlu mūsdienu pasaules situācijai, un tagad mums atliek nepacietīgi gaidīt, ar ko šī ēra noslēgsies jaunākajā Bonda sērijas filmā “Nav laiks mirt”.