Vilis Lācis
Foto: Andrejs Strokins

Septembra izskaņā pie skatītājiem nonāca jaunā daudzsēriju mākslas filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene" – par izdevēju, miljonāri Emīliju Benjamiņu, viņas izloloto žurnālu "Atpūta", ģimeni un traģisko likteni, kas kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu.

Filma sniedz ieskatu arī Benjamiņu rīkotājās preses ballēs, kas kļuva par pirmās brīvvalsts laika elitārākajiem pasākumiem. Filmas ceturtajā sērijā parādās jaunais talants Vilis Lācis, kā arī tiek šķetināta tiesas prāva pret Jāni Benjamiņu, sauktu par Junioru. Jaunākajā filmas aizkadru sērijā par Viļa Lačā lomu stāsta aktieris Jēkabs Reinis, Ilgas Zvanītājas lomu ieskicē Anta Aizupe, bet tā laika notikumus skaidro vēsturniece Ineta Lipše un Latvijas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Artis Ērglis.

"Benjamiņa kundze preses ballēs bija viena no organizētājām, kas atbildēja par dažādiem labdarības pasākumiem – loterijām un boles izpirkšanu – vāca līdzekļus žurnālistu arodbiedrībai un citām centralizētām cunftes vajadzībām. Piemēram, lai uzturētu Siguldas pili, kas bija žurnālistu un rakstnieku atpūtas nams," stāsta Ineta Lipše.

"30. gadu sākumā, kad Vilis Lācis tika piesaistīts "Jaunāko Ziņu" redakcijai, "Jaunākās Ziņas" nopirka no viņa tiesības publicēt viņa turpmākos daiļdarbus. Vilim Lācim tas bija izdevīgi. Tieši Benjamiņu preses izdevumi bija tie, kas maksāja lielākos honorārus valstī," skaidro Ineta Lipše.

"Lai labi literāti nerakstītu citiem, Benjamiņi maksāja viņiem cieto algu. Vienā brīdī arī Vilis Lācis iekļuva šajā sarakstā. Viņam maksāja algu neatkarīgi no tā vai viņi kaut ko izdarīja, vai nē," papildina Ērglis.

"Kādas bija Viļa Lāča iekšējās sajūtas, mēs nezinām. Bet mēs zinām, kas notiks pēc 1940. gada, kad pavisam mainījās pozīcijas. Varbūt viņš centās ar Benjamiņu nonākt pretējās attiecībās, kā bija līdz tam. Taču, jā – var teikt, ka iespēja publicēties un saņemt honorārus Benjamiņu uzņēmumos viņam bija visnotaļ izdevīga," norāda vēsturniece.

Savukārt par Ilgas Zvanītājas tiesas prāvu, kurā viņa apsūdzēja Jāni Benjamiņu izvarošanā, Ineta Lipše saka – tas ir interesanti, ka kāda sieviete cēla tāda veida apsūdzību pret potenciālo bērna tēvu: "Fakts, ka kāda iedrošinājās to darīt... Protams, nonāca līdz savstarpējam izlīgumam aiz tiesas durvīm."

Video veidojuši Žaklīna Zābere-Gāga, Rinalds Zelts, Jānis Orbidāns.

Jau ziņots, ka filmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" sešās spēlfilmas un vienā dokumentālā sērijā aptver laika periodu no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla "Atpūta" pirmsākumiem līdz viņas bojāejai Sibīrijā. Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgu Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādas viņas personības šķautnes, – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados un beigu beigās pašas darbinieku nodevību.

Filmu veidojuši trīs režisori – Andis Mizišs, Kristīne Želve un Dāvis Sīmanis. Dokumentālās sērijas režisors – Gints Grūbe. Scenāriju rakstījuši Baņuta Rubess, Ivo Briedis, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, konsultanti Māra Zālīte, Ineta Lipša, spēlfilmu sēriju režisori ir Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, dokumentālās sērijas režisors – Gints Grūbe, operators – Andrejs Rudzāts, filmas mākslinieki – Kristīne Jurjāne un Aivars Žukovskis, montāžas režisori – Andris Grants, Paula Popmane un Armands Začs, komponists – Kārlis Auzāns, skaņu režisors – Ernests Ansons, galvenais producents – studija "Mistrus Media", Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.

Emīlijas Benjamiņas lomā redzama aktrise Guna Zariņa, Antonu Benjamiņu atveido Juris Bartkevičs, Jāni Benjamiņu – Raimonds Celms, seriālā filmējušies arī daudzi citi pazīstami aktieri: Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa, Artūrs Skrastiņš, Anta Aizupe, Ģirts Krūmiņš, "Jaunāko ziņu" un "Atpūtas" redakcijas darbiniekus atveido Uldis Anže, Jēkabs Reinis, Lauris Dzelzītis, Dainis Gaidelis, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Arnolds Osis un citi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!