Pēdējos gados Latvijas kino ir pieaudzis kopprodukcijas nozīmīgums, šonedēļ notikušajā nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" un Latvijas Kultūras akadēmijas veidotajā diskusijā atzina Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.
Viņa akcentēja, ka kopprodukcija ir nozīmīga Latvijas kino daļa. Latvijai ir daudz kopprodukcijas filmu ar Lietuvu un Čehiju, kamēr, piemēram, Igaunijai ir tikai dažas kopprodukcijas filmas ar Čehiju, norādīja NKC vadītāja, piebilstot, ka spēja radīt filmu kopražojumus liecina par augstu profesionālo saderību.
Rietuma skaidroja, ka kopprodukcija ir nepieciešama, jo vienā Eiropas valstī nevar iegūt finansējumu filmas tapšanai, tāpēc ir jāpiesaista finansējums no kaimiņvalstīm.
Pēc viņas domām, kopprodukcijas izstrāde nav viegls uzdevums filmas producentiem. "Kopprodukcija ir tēma, kas ir birokrātiski smagnēja un sarežģīta, kā arī ir problēmas ar skatītāju interesi par kopprodukcijām," skaidroja NKC vadītāja.
Diskusijā tika pārspriests arī monogrāfijā "Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990-2020" izpētītais.
NKC vadītāja atzina, ka šajā pētījumā viņai bija iespēja palūkoties no malas uz 90-to gadu sākuma notikumiem un saprast, kā jutās tā laika kino klasiķi, kad saistībā ar ekonomisko situāciju, beidzās darba iespējas.
Viņa skaidroja, ka kino klasiķiem bija iespēja veidot kino nozari demokrātiskā vidē, taču nebija finansiālu līdzekļu un skaidrības par tālāk notiekošo, kas no pētījuma humānā aspekta skaidro, kā konkrētas kino personības ietekmēja drastiska apstākļu maiņa.
Pēc LKA zinātniskās asistentes un vieslektores Zanes Balčus domām, salīdzinot tagadējās filmas ar padomju laikā tapušajām, var novērot, ka pašlaik filmās kino valoda ir ļoti daudzveidīga, ir iesaistīta animācija, izmantoti inscenēti elementi, taču padomju laikos bija tikai portreta un sociālo problēmu filmas.
Arī pašlaik filmās var redzēt filmas veidotāju kā varoni, ar arvien atklātākiem un personiskākiem stāstiem, kas ir cieši saistīts ar digitalizācijas attīstību, savos vērojumos dalījās Balčus.
Animācijas kino pētniece un kritiķe Ieva Viese-Vigula iezīmēja, ka Latvijas kino ir daudzveidīga animācija. Viņa cer, ka tā tiks saglabāta, un, noturot plašu animācijas daudzveidību nākotnē, Latvija varētu kļūt par nozīmīgu animācijas kino valsti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
