Foto: Kā tapa 'Lielā Kristapa' laureāte 'Gads pirms kara'

Vēsturiskā trillera "Gads pirms kara" centrā ir jauns cilvēks Pēteris Mālderis, viens no 20. gadsimta noslēpumainākajiem latviešiem. Filmas stāsts apspēlē viņa traģikomisko un sirreālo ceļojumu 1913. gadā, īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma, laikā, kas pārvērta pasauli. Sižeta pamatā ir sazvērestības intriga, ko Pēteris cenšas atrisināt, bet dažādie stāsta pavērsieni vienlaikus ir arī reālu vēstures notikumu atspoguļojums, tādēļ filmas galvenais varonis savā ceļā sastop dažādas pazīstamas vēsturiskas personības: Ļeņinu (Lauris Dzelzītis), Freidu (Ģirts Ķesteris), Staļinu (Eduards Johansons), Trocki (Gints Grāvelis) un Prustu (Jānis Putniņš), kā arī mīļoto sievieti Almu (Inga Apine), trako viedo (Juris Strenga) un citus zīmīgus personāžus. Filma ir Eiropas vēstures interpretācija, kas vēsta par vecās kultūras bojāeju.

Ar "Lielo Kristapu" tika apbalvots arī filmas galvenās lomas atveidotājs čehu aktieris Petrs Buhta, kurš filmā spēlē bēdīgi slaveno latviešu teroristu Pēteri Krāsotāju. Savukārt balvu par otrā plāna lomu saņēma Lauris Dzelzītis, kurš filmā atveido Ļeņinu.

"Gads pirms kara" komandai piešķirtas arī labākā skaņu režisora (Sauļus Urbanavičs), labākās grima mākslinieces (Aija Beata Rjabovska), labākās filmas mākslinieces (Kristīne Jurjāne), labākā spēlfilmas operatora (Andrejs Rudzāts), labākā scenārista (Dāvis Sīmanis, Tabita Rudzāte, Uldis Tīrons).

Darbs pie filmas tika noslēgts jau pagājušā gada rudenī, un tās pasaules pirmizrāde notika prestižajā Roterdamas Starptautiskajā kino festivālā, kas ir viens no Eiropā tradīcijām bagātākajiem A klases festivāliem. Turpinot Eiropas turneju, pagājušā gada izskaņā filma tika izrādīta vairāk nekā 10 festivālos Eiropā.

Savukārt Latvijā ieplānoto pirmizrādi nācies pārcelt, turklāt pat divas reizes, pandēmijas ierobežojumu dēļ. Bet patreizējo notikumu kontekstā filmas vēstījuma nozīme kļuvusi gan vēl aktuālāka, gan skaudrāka.

"Dziļi jūtot līdzi šausminošajiem notikumiem Ukrainā, saproti, ka filma ir kļuvusi vēl nozīmīgāka skatītājam, lai parādītu kara ģenēzes absurdu un nekontrolējamību," akcentē filmas režisors Dāvis Sīmanis. "Man patiešām ir svarīgi, lai Latvijā filma kalpotu par spēcīgu atgādinājumu, pie kādām sekām ved ar varu sajukušu neliešu nerēķināšanās ne ar citu valstu suverenitāti, ne cilvēku dzīvībām."

Filmas producents Roberts Vinovskis uzsver katra individuālās izvēles nozīmīgumu: "Mūsu filma ir vēsturiska interpretācija par notikumiem, kas norisinās pirms Pirmā pasaules kara. Tagad, vairāk nekā simts gadus vēlāk, mēs dzīvojam citā pasaulē. Diemžēl ne labākā un ne drošākā, bet gan tādā, kur varam redzēt tālāk par savas sētas durvīm un arī tādā, kur ikviens esam cieši saistīti ar visu, kas notiek ārpus mūsu mājām. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai katrs no mums atrastu kādu, kaut vismazāko veidu kā pretoties tam ļaunumam, kas šobrīd notiek mūsu acu priekšā. To var katrs no mums šeit Latvijā, to var ikviens Krievijas iedzīvotājs, to var ikviens cilvēks pasaulē, kurš spēj redzēt tālāk par savas sētas durvīm."

Filmas radošo kodolu veido režisors un scenārija autors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts un māksliniece Kristīne Jurjāne. Šādā sastāvā radošā komanda jau iepriekš veidojusi filmas "Pelnu sanatorija" (2016) un "Tēvs Nakts" (2018).