Tāpat Berlīnes kinofestivālā nebūs gaidīti tie kino mākslinieki, kuri pauduši atbalstu Vladimira Putina režīmam un atbalstījuši Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Tautība nevar būt iemesls, lai Berlināle ignorētu vai izolētu kādu režisoru vai kultūras darbinieku. Turklāt bieži viņu darbi pauž kritiku valdošajam režīmam. Berlināle ieņem konkrētu nostāju pret boikotu, kā pamatā būtu tikai tautība, jo tas var apklusināt daudzas kritizējošas balsis. Taču pasaulei tās ir vajadzīgas," teikts Berlīnes kinofestivāla mājaslapā publicētajā paziņojumā.
"Cita lieta ir izslēgt no dalības Berlīnes kinofestivālā oficiālas valsts institūcijas, vai, kā šajā gadījumā, Krievijas delegāciju, kā arī tos kino aktierus, kas atbalsta režīmu," vēsta Berlīnes kinofestivāla organizatori.
Berlināle stingri nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, kas pārkāpj starptautiskus likumus. Tāpat festivāla rīkotāji pauž solidaritāti ar Ukrainas tautu un ikvienu, kas iestājas pret karu.
"Krievijas invāzija un uzbrukumi civilajiem objektiem kā slimnīcas, skolas un dzīvojamie rajoni, ir raisījuši humāno katastrofu Ukrainā. Visas mūsu domās un līdzjūtība upuriem, cietušajiem un miljoniem, kas bijuši spiesti pamest Ukrainu," pauž festivāla rīkotāji.
"Berlīnes kinofestivāls ir attīstījies kā dažādu kultūru satikšanās vieta un kritisku diskusiju platforma, kurā runāt par vēsturē un arī šodienas sabiedrībā sasāpējušiem notikumiem. Māksla un kultūra ir demokrātisku sabiedrību pamatelementi. Un filmu festivāli ir vietas, kur mākslinieki no visas pasaules – neatkarīgi no tā, kādu valsti viņi pārstāv, - var rādīt savus darbus un iesaistīties dialogā. Tikai atvērtā un radošā telpā kino un kultūra var turpināt attīstīties," teikts Berlināles organizatoru paziņojumā.
Tāpat vēstījumā izteikta cerība uz drīzu miera iestāšanos Ukrainā.
Berlīnes starptautiskais kinofestivāls ir viens no nozīmīgākajiem un visvairāk apmeklētajiem kinofestivāliem pasaulē. Pirmo reizi tas notika 1951. gadā Rietumberlīnē.