Filmas – laikmeta liecinieces. Dokumentālā kino darbi, kas nominēti 'Oskara' balvai

Tā ir arī šogad – piecas "Oskara" balvai nominētās filmas runā gan par mūsdienu Ķīnas apsēstību ar tehnoloģisko izaugsmi, pilsoniskās žurnālistikas celmlauzēm Indijā un caur animāciju atklāj afgāņu bēgļa stāstu, bet 50 gadu senā pagātnē atrod gan iedvesmojošu mūzikas festivālu, sauktu par "Melno Vudstoku", gan atskatās uz asiņaino sacelšanos Atikas cietumā.

Atgādinām, ka "Oskara" balva tiks pasniegta 28. martā, bet līdz tam – aicinām iepazīties ar piecām filmām, kas nominētas kategorijā "Labākā dokumentālā filma".

"Ascension" ir režisores un producentes Džesikas Kingdonas filma par mūsdienu Ķīnu. Tā sniedz ieskatu modernajā Ķīnā un apsēstībā ar tā saucamo "ķīniešu sapni". Tas ir stāsts par valsts vīziju, kurā produktivitāte un inovācijas ir galvenas prioritātes.

Džesika Kingdona ir ķīniešu izcelsmes amerikāņu režisore un sākotnēja viņas iecere ir bijusi veidot īsfilmu trilogiju, kas fokusētos uz ciklu - ražošana, patēriņš un atkritumi. Tomēr ideja attīstījusies līdz vienai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai, uzmanības lokā paturot tieši Ķīnu.

Filma pirmizrādi piedzīvoja 2021. gada Tribekas filmu festivālā, kur saņēma balvu kā labākā dokumentālā filma, bet Džesika Kingdona tika pie īpašas godalgas, ko pasniedz labākajiem jaunajiem dokumentālo filmu režisoriem un režisorēm. Tāpat filma nominēta "Critics' Choice" dokumentālo filmu balvai, ASV producentu ģildes balvai un daudzām citām godalgām.

Nemieri Atikas cietumā notika no 1971. gada 9. līdz 13. septembrim, toreiz vairāk nekā 2000 ieslodzīto sagūstīja 42 cietuma darbiniekus. Pēc vairāku dienu ilgām sarunām, kurās ieslodzītie pieprasīja uzlabot apstākļus un izturēšanos cietumā, notika apšaude, kurā bojā gāja 43 cilvēki – 33 cietumnieki un 10 cietuma darbinieki.

Filma, kas pirmizrādi piedzīvoja Toronto filmu festivālā, jau saņēmusi atzinīgas atsauksmes gan par vēstures atainojumu, gan kā teicamu dokumentālā kino mākslas darbu.

Neparastais darbs "Flee" jau pieminēts vairākkārt, jo uz "Oskara" balvu pretendē trīs dažādās kategorijās – kā dokumentālā, kā animācijas un kā labākā ārvalstu filma. To veidojis dāņu režisors Jonass Poers Rasmusens.

Filmas pamatā ir režisora sarunas ar kādu savu draugu – kādreizējo afgāņu bēgli Aminu Navabi (vārds mainīts). Viņš ir 36 gadus vecs talantīgs zinātnieks, cīnās ar vairāk nekā 20 gadus glabātu noslēpumu, kas draud izjaukt dzīvi, ko viņš tik rūpīgi ir būvējis sev un savam topošajam vīram. Ar animācijas palīdzību Amins savam tuvam draugam un vidusskolas klasesbiedram, filmas režisoram pirmo reizi izstāsta savu bēgļa stāstu.

Filma ir Dānijas pieteikums "Oskara" balvai. Tā jau saņēmusi Sandensas kinofestivāla balvu, Ansī starptautiskā animācijas festivāla balvu, Ņujorkas filmu kritiķu balvu un daudzas citas godalgas.

Filma "Summer of Soul" – pilnā nosaukumā "Summer of Soul (...Or, When the Revolution Could Not Be Televised)" vēsta par 1969. gadā notikušo Hārlemas kultūras festivālu, dēvētu arī pat "Melno Vudstoku".

Muzikālās filmas autors ir mūziķis un dīdžejs Ahmirs Tompsons jeb Questlove. "Summer of Soul" ir viņa debija kino režijā. Filmā, kas iekrāso politiski saspringto laiku ASV gadu pēc Mārtina Lutera Kinga slepkavības, redzmai tādi tumšādainie mūziķi kā Stīvijs Vonders, Nina Simone, "The 5th Dimension" un citi.

Filma saņēmusi cildinošas atsauksmes. Piemēram, "The Guardian" to sauc par, iespējams, visu laiku labāko mūzikai veltīto dokumentālo filmu. "Absolūts prieks, dārgumu lāde ar dzīvās mūzikas ierakstiem, kas liek pulsam skriet straujāk, bet sirdij stāties," filmu slavē "The Guardian", uzsverot, ka filmā izmantoti unikāli materiāli, kas pusgadsimtu nogulējuši aizmirstībā.

"Writing with Fire" ir Indijas dokumentālā filma, kas atklāj stāstu par laikrakstu "Khabar Lahariya". Žurnālistika Indijā ir vīriešu profesija, bet šī medija darbinieces ir sievietes. Daudzas no viņām nekad nav turējušas rokā viedtālruni vai strādājušas ar datoru. Turklāt visas nāk no dalitu – pašas zemākās kastas. Tomēr indiešu žurnālistes mācās, lauž tradīcijas un stereotipus, no jauna definējot, ko nozīmē sievietes ietekme.

Šī ir pirmā indiešu dokumentālā filma, kas saņēmusi nomināciju "Oskara" balvai. Kā norāda "Variety", tas ir iedvesmojošs darbs, kas veltīts Indijas pilsoniskās žurnālistikas lepnumam - "Khabar Lahariya".