Pirmizrādi piedzīvos Elzas Gaujas dokumentālā filma par Lucavsalas mazdārziņiem

Lucavsalas atpūtnieku vidū ir jauni eko-aktīvisti, copētāji, kundzītes gados ar lakatiņiem galvās, daudzbērnu ģimenes, svētdienas grillētāji, garīgo festivālu rīkotāji; arī alkoholiķi - dedzinātāji, bezpajumtnieki, ballīšu rīkotāji, arheologu kluba entuziasti un puslegāli uzceltu "būdiņu" iemītnieki. No tām dažas izmēru ziņā līdzinās kārtīgām privātmājām. Un šī krāšņā buķete atrodas tikai 10 minūšu autobraucienā no Vecrīgas, apslēpta nevērīgu garāmbraucēju skatam.

"Skats, kas pavērās manām acīm šajā salā, mani pamatīgi pārsteidza — celiņš aiz celiņa, dārziņš aiz dārziņa, un tu tikai ej un ej, un tie nebeidzas. Sajūta tāda, it kā tur būtu tūkstošiem apkoptu dārzu," režisore Elza Gauja atceras savu iepazīšanos ar Lucavalu. "Manuprāt, tieši tur slēpjas tā maģija — sākumā škiet, ka Lucavsalas celiņi ir tik vienādi, ka apmaldīties var viens divi. Pat dārziņi, ja ne vienādi, tad līdz kaulam līdzīgi. Tas, kas katram dārzam piešķir savu svarīgo stāstu, un tas, kas no mazdārziņu kopuma un pat pašas salas rada 500 dārzus un 500 salas, ir cilvēki — katrs ar savu mazo vīziju un izpratni par šo vietu."

Filmas režisore Elza Gauja līdz šim plašāk zināma kā kino un teātra aktrise, pagājušajā gadā par dokumentālās īsfilmas "Profesors un Gena" režiju nominēta nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" kategorijā "Labākā dokumentālā īsfilma", bet 2019. gadā nominēta kā labākā aktrise par lomu filmā "Nekas mūs neapturēs". Rudenī uz kino ekrāniem nonāks Elzas Gaujas pirmā spēlfilma "Mamma vēl smaida".

Režisore Elza Gauja filmā "Tikmēr Lucavsalā" cenšas salu ieraudzīt no dažādo varoņu skata punktiem. Romantiķi Lucavsalu redz kā svētvietu mīlas dzejoļu deklamēšanai, praktiskiem cilvēkiem tā ir iespēja pašam izaudzēt ekoloģisku gardumu krājumu ziemai. Ģimenes dārziņu apvienības "Jumpravsala" priekšsēdētāja Lucavsalā saimnieko jau kopš 1947. gada un pieskata, lai dārziņu īrnieki apkopj zemes gabaliņus "kā nākas".

Indriksona kungs, dēvēts par Lucavsalas gubernatoru, Lucavsalā dzīvo cauru gadu — viņam ir pamatīga māja, suns un veca koka laiva, ar kuru viņš airējoties jau kopš divu gadu vecuma. Sergejs alkst mīlestības, bet meitenes uz Lucavsalas dārziņu neesot tik viegli atvilināt, kamēr nav ierīkota duša. Jauns pilsētnieku pāris cīnās brikšņiem aizaugušā un atkritumu kaudzēm piedrazotā dārziņā, lai uz vasaru to sakoptu līdz savam iecerētajam ideālam un varētu atpūsties pinterest attēlam līdzīgā ainā.

Filmas "Tikmēr Lucavsalā" režisore un scenārija autore ir Elza Gauja, operators — Jānis Rubenis, montāžas režisors — Jurģis Ločmelis, producents un mūzikas autors — Andris Gauja. Filma tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Nacionālā Kino centra un Rīgas Domes finansiālu atbalstu. Producējošā studija — Riverbed, kas plašākai publikai pazīstama ar Andra Gaujas spēlfilmām "Izlaiduma gads" un "Nekas mūs neapturēs".