Krievu režisors Kirils Serebreņņikovs Starptautiskajā Kannu kinofestivālā paudis publisku nosodījumu karam, ko Krievija izraisījusi Ukrainā. Ar šo vēstījumu viņš nācis klajā pēc savas jaunākās filmas " Tchaikovsky's Wife" ("Čaikovska sieva") pasaules pirmizrādes prestižajā kinofestivālā.
"Nē karam," krievu valodā teica Serebreņņikovs, kad pēc pirmizrādes 18. maijā publika pauda savu atzinību ar stāvovācijām. Atgādinām, ka viņa jaunākais darbs ir vienīgā ar Krieviju saistītā kinolente šī gada Kannu kinofestivāla programmā, kas cīnās par galveno balvu – "Zelta palmas zaru".
Atgādinām, ka kara Ukrainā ieviesto sankciju dēļ Krievijas delegācijai tika liegts piedalīties šī gada festivālā, tomēr organizatori lēma ļaut piedalīties tiem krievu režisoriem, kas ir pretojušies Putina režīmam un pauduši tam nosodījumu.
Serebreņņikovs arī intervijā aģentūrai AP pauda, ka uzskata filmu veidošanu un izrāžu iestudēšanu par "lielu un plašu vēstījumu pret karu".
Viņš sacīja, ka pat dienu pirms kara sākuma, 23. februārī, viņš nav ticējis, ka karš ar Ukrainu ir iespējams.
"Mana dzimtene izposta citu valsti. Tas ir ļoti sāpīgi un ļoti skumji. Tā ir visas Eiropas un abu iesaistīto pušu katastrofa," intervijā AP pauda režisors. Tāpat viņš norādīja, ka daudzi baidās runāt un nereti bezspēcība un nespēja izteikties ir daudz sāpīgāki.
Jāatgādina, ka Serebreņņikova filmas "Tchaikovsky's Wife" tapšanu daļēji finansēja krievu oligarhs, nu sankcijām pakļautais Romāns Abramovičs, tāpēc Kannu kinofestivāla rīkotāji ilgi domājuši, vai ļaut Serebreņņikova filmai piedalīties konkursā. Tomēr lēmuši par labu tai, jo filma kritizē Krievijas valsts naratīvus un tā tikusi filmēta vēl pirms kara uzsākšanas un Eiropas ieviestajām sankcijām.
Filma vēsta par slavenā krievu komponista Pētera Čaikovska destruktīvo laulību.
Atgādinām, ka 2017. gadā Serebreņņikovs tika apsūdzēts par 133 miljonus rubļu (aptuveni 1,8 miljonus eiro) piesavināšanos, kas no valsts līdzekļiem bija piešķirti vienam no Maskavas Gogoļa centra teātra projektiem. Tā paša gada augustā viņam tika piespriests mājas arests.
Serebreņņikovs, tāpat kā pārējie apsūdzētie, izvirzītās apsūdzības noraidīja un uzskatīja, ka tās ir politiski motivētas, jo teātris atklāti kritizējis prezidenta Vladimira Putina režīma politiku, arī 2014. gadā īstenoto Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju. Par režisora nevainību iestājās gan viņa kolēģi Krievija, gan Eiropas kinoakadēmijas locekļi un daudzi starptautiski pazīstami kino un teātra profesionāļi.
2019. gada aprīlī Serebreņņikovu no mājas aresta atbrīvoja, taču viņam tika liegts izbraukt no valsts.
2020. gada vasarā režisors līdz ar vēl diviem apsūdzētajiem tika atzīts par vainīgu krāpniecībā īpaši lielā apmērā. Viņam tika piespriesta brīvības atņemšana nosacīti uz trīs gadiem, kā arī 800 tūkstošu rubļu (apmēram 10 000 eiro) liels naudassods.
2021. gada februārī režisors tika no apcietinājuma atbrīvots, bet šogad, pēc nosacītā soda atcelšanas, viņš Krieviju pameta.