Rīgas Svētā Pētera baznīcā aplūkojama izstāde 'Baltijas kino klimats'

Kā norāda izstādes veidotāju pārstāve Una Jansone, pasaules kinovēsturē 20. gadsimta 60. gadi iezīmējas ar radikāli jaunu pieeju ekrāna stāstu veidošanā, kino valodas eksperimentiem un vispārpieņemto robežu paplašināšanos. Līdzīga vēsturiskā pieredze – valstiskās neatkarības zaudēšana, atrautība no kopējas padomju pagātnes, piederības sajūta Eiropas kultūras telpai – atšķīra Baltijas republikas no pārējās PSRS. Šīs atšķirības izpaudās arī kinomākslā.

Baltijas nacionālajās studijās – Rīgas kinostudijā, "Tallinnfilm" un Lietuvas kinostudijā – ražoto filmu likteņi bija ļoti dažādi, no panākumiem, kas režisoriem un aktieriem atnesa atpazīstamību visā PSRS un valdības piešķirtus apbalvojumus, līdz cenzūras aizliegumiem tās izrādīt vai pavēlēm iznīcināt jau uzfilmēto materiālu. Tikai Trešās atmodas laikā 80. gadu beigās vairākas filmas, ko padomju cenzūra bija lēmusi aizmirstībai, nonāca pie skatītājiem.