Kā norāda izstādes veidotāju pārstāve Una Jansone, pasaules kinovēsturē 20. gadsimta 60. gadi iezīmējas ar radikāli jaunu pieeju ekrāna stāstu veidošanā, kino valodas eksperimentiem un vispārpieņemto robežu paplašināšanos. Līdzīga vēsturiskā pieredze – valstiskās neatkarības zaudēšana, atrautība no kopējas padomju pagātnes, piederības sajūta Eiropas kultūras telpai – atšķīra Baltijas republikas no pārējās PSRS. Šīs atšķirības izpaudās arī kinomākslā.
Baltijas nacionālajās studijās – Rīgas kinostudijā, "Tallinnfilm" un Lietuvas kinostudijā – ražoto filmu likteņi bija ļoti dažādi, no panākumiem, kas režisoriem un aktieriem atnesa atpazīstamību visā PSRS un valdības piešķirtus apbalvojumus, līdz cenzūras aizliegumiem tās izrādīt vai pavēlēm iznīcināt jau uzfilmēto materiālu. Tikai Trešās atmodas laikā 80. gadu beigās vairākas filmas, ko padomju cenzūra bija lēmusi aizmirstībai, nonāca pie skatītājiem.
Izstādē aplūkojami materiāli no filmām, kas dažādu birokrātisku iemeslu dēļ iegūla plauktā. Piemēram, Rolanda Kalniņa filmas: "Akmens un šķembas" ("Dzimtene, piedod!", "Es visu atceros, Ričard!" 1966), "Četri balti krekli" ("Elpojiet, dziļi!") (1967), "Piejūras klimats" (1974). Trīs padomju cenzūras aizliegtas viena režisora filmas ir sava veida rekords, norāda izstādes veidotāji. No "Tallinnfilm" uzņemtajām izstādē apskatītas divas režisora Kaljo Kīska spēlfilmas "Pēdas" (1963) un "Ārprāts" (1968), no Lietuvas kinostudijas – režisoru Alģirda Dausas un Almanta Grikēviča filma "Jūtas" (1968), kā arī Raimonda Vabala filma "Jūnijs, vasaras sākums" (1969).
Izstāde "Baltijas kino klimats" apskatāma Rīgas Svētā Pētera baznīcā līdz 2022. gada 15. jūnijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
