Kā portālu "Delfi" informēja NKC pārstāve Kristīne Matīsa, tad pavisam kopā topošajiem kinodarbiem iedalīti teju divi miljoni eiro (precīzi 1 982 472 eiro). Topošo kinodarbu vidū ir gan Dzintara Dreiberga veidotais idejiskais "Dvēseļu puteņu" turpinājums par sarežģīto situāciju Latvijā Otrajā pasaules karā, gan Jura Poškus solītā pašmāju literārā fenomena - Andra Kalnozola romāna "Kalendārs mani sauc" - ekranizācija, gan dokumentālās filmas, kas pētīs padomju disidentus, Ukrainas bēgļu likteni, ikdienu Rīgas sabiedriskā transporta galapunktos un dažādas spilgtas personības.
Kā vēsta Matīsa, tad jaunas spēlfilmas šogad sāks uzņemt režisori Alise Zariņa, Viesturs Kairišs, Dzintars Dreibergs, Pāvels Gumennikovs un Juris Poškus, dokumentālās filmas veidos režisori Laila Pakalniņa, Kristīne Želve, Agnese Laizāne, Kārlis Lesiņš, Dainis Kļava, Viesturs Kairišs, Una Celma un Marina Nazarenko, bet animācijā strādās Edmunds Jansons, Dace Rīdūze, Krista Burāne un Kārlis Vītols. Piedāvājam nelielu ieskatu topošajā latviešu kino nākotnē.
'Brāļu karš'
Filmas "Dvēseļu putenis" komanda turpina Latvijas vēstures izpēti 20 gadus vēlākā laika periodā – Otrā pasaules kara laikā, pieskaroties sarežģītajai latviešu leģiona tēmai. Filmas galvenie varoņi būs divi Latvijas armijas virsnieka dēli, kuri nonāk katrs savā frontes pusē – vecākais brālis tiek iesaukts sarkanajā armijā, bet jaunākais cīnās latviešu leģionā, un abi riskē reiz kaujā sastapt brāli kā ienaidnieku, pret kuru jācīnās.
Filmai piešķirtais finansējums ir 170 000 eiro ražošanas pirmajam posmam. Paredzētais garums 120 min, scenārija autors tāpat kā "Dvēseļu putenim" būs ASV mītošais Boriss Frumins, režisors Dzintars Dreibergs, operators Valdis Celmiņš, māksliniece Laura Dišlere, komponiste Lolita Ritmanis, producenti Dzintars Dreibergs, Inga Praņevska, Marta Romanova-Jēkabsone, Arta Ģiga, studija "Amber Sound".
'Izdzīvošanas skola'
Vēl viena pilnmetrāžas spēlfilma, kam piešķirts NKC finansējums, ir režisora Pāvela Gumennikova "Izdzīvošana skola". Tā vēsta par kādu dumpinieciski noskaņotu pusaudzi, kura aizved neredzīgo jaunāko māsu sen izsapņotā piedzīvojumā, izdzīvošanas sacensībās mežā, lai slēptu skaudro patiesību – viņu abu tēvs pēkšņi ir miris un māsām būtu jāpaliek šķietami neciešamās amerikāņu pamātes aizbildniecībā.
Filmai piešķirtais finansējums ir 350 000 eiro ražošanas pirmajam posmam. Paredzētais garums 90-100 min, scenārija autors Ross Naits, režisors Pāvels Gumennikovs, operators Jurģis Kmins, māksliniece Laura Dišlere, producents Sergejs Serpuhovs. Filam taps studijā "Baltic Pine Films".
'Kalendārs mani sauc'
Par Andra Kalnozola grāmatu "Kalendārs mani sauc" jau drīz pēc tās iznākšanas interesi izrādīja ne tikai lasītāji, bet arī teātra un kino režisori. Izrāde jau tapusi Valmieras teātrī, nu pienākusi kārta filmai. Filma, tāpat kā grāmata vēstīs par Oskaru, kurš dzīvo kādā Latvijas mazpilsētā pie mammas, ir iemīlējies idealizētā sapņu meitenē un ir apveltīts ar fenomenālām spējām – izcilu atmiņu un iztēli. Ceļā uz patstāvību Oskaru pavada raiba kompānija un dažādi piedzīvojumi.
Filmai piešķirtais finansējums ir 289 046 eiro ražošanas pirmajam posmam. Paredzētais garums 90 min, scenārija autori Juris Poškus un Andris Kalnozols, režisors Juris Poškus, operators Aigars Sērmukšs, mākslinieks Toms Grīnbergs, producente Madara Melberga. Filma top studijā "FA Filma".
'Nospiedumi'
Finansējumu jaunas pilnmetrāžas filmas ražošanas uzsākšanai saņēmusi režisore Alise Zariņa. Viņas topošās filmas "Nospiedumi" galvenā varone būs perfekcioniste Līva. Viņa ilgojas pēc stabilitātes un drošības mīlestībā, ģimenē un karjerā, taču tad tēvs, ar kuru meitai ir stipri sarežģītas attiecības, smagā stāvoklī nokļūst slimnīcā. Līva strauji zaudē kontroli pār savu dzīvi un ir spiesta izvēlēties – mēģināt noturēt pie dzīvības to, kas sen miris, vai sākt beidzot dzīvot pati.
Filmai piešķirtais finansējums ir 200 000 eur filmas ražošanas pirmajam posmam. Paredzētais garums 107 min, režisore un scenārija autore Alise Zariņa, operators Mārtiņš Jurevics, mākslinieks Toms Jansons, producenti Alise Rogule un Roberts Vinovskis, filma top studijā "Mima Films".
'Uļa'
Viestura Kairiša jaunā spēlfilma "Uļa" tiek pieteikta kā dokumentāls un paradoksāls stāsts par neparastu sievieti – pasaulē slaveno basketbolisti Uļjanu Semjonovu, kuras dzīve sākās kā neparasti milzīgam bērnam tālos Latvijas laukos, vecticībnieku ģimenes viensētā. 13 gadu vecumā viņa pirmoreiz nonāca Rīgā kā apjukusi un kautrīga pusaudze, un tikai pamazām iemācījās izmantot sava auguma priekšrocības, atklāj sevī sportisko talantu un spēcīgu gribasspēku.
Filmai piešķirtais finansējums ir 200 000 eiro ražošanas pirmajam posmam. Paredzētais garums 100 min, scenārija autori Kārlis Arnolds Avots un Viesturs Kairišs, režisors Viesturs Kairišs, operators Gatis Grīnbergs, māksliniece Ieva Jurjāne, producents Guntis Trekteris, filma top studijā "Ego Media".
'El Lobo Leton: leģenda par latviešu vilku'
Jaunu dokumentālo filmu veidos režisors Kārlis Lesiņš. Viņa uzmanības lokā nonācis "El Lobo Leton" jeb Latviešu Vilks - Volfs Ruvinskis. Viņš bija Latvijā dzimis ebreju izcelsmes cīkstonis, kurš bija spiests bēgt no dzimtenes, lai otrpus okeānam kļūtu par leģendu visā Latīņamerikā – viņš bija grieķu-romiešu cīņas čempions Argentīnā, populārs futbola vārtsargs Kolumbijā, reslinga meistars Meksikā un kinozvaigzne vairāk nekā 100 filmās.
Dokumentālajai filmai piešķirtais finansējums ir 45 870 eiro ražošanas pirmajam posmam. Paredzētais garums 125 min, scenārija autore Justīne Kļava, režisors Kārlis Lesiņš, operators Mārtiņš Jurevics, māksliniece Evija Pintāne, producenti Dominiks Jarmakovičs un Roberts Vinovskis, filma top studijā "Lokomotīve".
'Gala punkti'
Savukārt Laila Pakalniņa sāks darbu pie dokumentālās filmas "Gala punkti". Tā vēros atšķirīgo un kopīgo ļoti dažādos sabiedriskā transporta gala punktos – piemēram, Zolitūdē, Ziepniekkalnā, Kundziņsalā, Sužos, Juglā, Mežciemā utt, ritmu, ko veido transportlīdzekļu un to pasažieru kustība dažādās gaismās un gada laikos, darba dienās un svētkos, pasažierus, kas gaida, pasažierus, kas steidzas, kioskniekus, dārzeņu un puķu pārdevējus, sētniekus, šoferus. Filmas forma ir kameras kustība, skatīšanās un ieraudzīšana neapstājoties (kā pa autobusa, trolejbusa, tramvaja logu).
Filmai piešķirtais finansējums ir 75 000 eiro ražošanai un pabeigšanai. Paredzētais garums 63 min, scenārija autore un režisore Laila Pakalniņa, operators Gints Bērziņš, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, montāžas režisore Ieva Veiverite, producente Laila Pakalniņa, filma top studijā "Kompānija Hargla".
'Mani astoņdesmit pavasari'
Finansējums piešķirts arī scenāristei un režisorei Agnesei Laizānei. Viņas dokumentālā filma "Mani astoņdesmit pavasari" uzdos jautājumu - vai viegli būt vecam? Filmas varoņiem ir jau pāri 80 un apbrīnojama vitalitāte saviem gadiem, pozitīvisms, prāta asums un vēlme savu iespēju robežās būt kustībā – dzīvot. Filmas centrā būs iedvesmojoši Latvijas seniori, kas turpina darīt lietas, kas viņus aizrauj, - par spīti izaicinājumam ieraudzīt un izjust vecumu, laiku, kas visiem ir ierobežots, apzināties nāvi un meklēt atbildi, kas ir piepildīti nodzīvota dzīve.
Dokumentālajai filmai piešķirts finansējums 70 000 eiro ražošanai un pabeigšanai. Paredzētais garums 80 min, scenārija autore un režisore Agnese Laizāne, operators Toms Šķēle, komponists Rihards Lībietis, producente Linda Krūkle, filma top studijā "K Films".
'Mildas istaba'
Jaunu dokumentālo filmu veidos arī režisore Kristīne Želve. Filma "Mildas istaba" būs par pirmo Latvijas sievieti filozofi, Sorbonnas universitātes doktori Mildu Palēviču (1889–1972), kuras brīva cilvēka garu un domāšanu nespēja iznīcināt padomju laiks – pazemojošā sadzīve, traģiskie personiskā likteņa pārbaudījumi, režīma atteikumi publicēties un izpostītā zinātnieces karjera. Milda Palēviča spēja nosargāt savu garīgo telpu, un liecības par to saglabājušas deviņas dienasgrāmatas, rakstītas no 1911. līdz 1972. gadam - unikāls eposs, kas no radošas sievietes perspektīvas sniedz plašu pārskatu par 20. gadsimta norisēm Eiropā, vēsta filmas veidotāji.
Filmai piešķirtais finansējums ir 14 020 eiro ražošanas pirmajam posmam. Paredzētais garums 65 min, scenārija autores Kristīne Želve, Ieva Bite, Marta Bite, režisore Kristīne Želve, operators Andrejs Rudzāts, skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis, māksliniece Ieva Stūre, montāžas režisors Andris Grants, producente Marta Bite, filma top studijā "Bite Films".
'Sievietes bez vīriešiem'
Jau plašu rezonansi medijos guvis topošais projekts "Sievietes bez vīriešiem", ko veido ukraiņu režisore Marina Nazarenko.
Filmas būs stāsts par Ukrainas bēgļu sieviešu likteņiem jaunajā realitātē. Sievietes no visdažādākajiem Ukrainas nostūriem liktenis savedis kopā Latvijā. Kā atrast vietu šajā jaunajā realitātē, kā būt vienai par visu atbildīgai, kā tikt galā ar savu iekšējo krīzi, kā nesajukt prātā ilgās pēc mājām. Ko teikt bērniem, ko nozīmē dzirdēt vīru reizi diennaktī noteiktā laikā un kas notiek, ja viņš nepiezvana. Kā atrast sevī spēku turpināt... atbildes uz šiem jautājumiem meklē filmas varones un mācās dzīvot no jauna.
Dokumentālajai filmai piešķirtais finansējums ir 62 900 eiro ražošanas pirmajam posmam. Paredzētais garums 80 min, scenārija autore Marina Nazarenko, režisores Marina Nazarenko, Una Celma, operators Aleksandrs Grebņevs, skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis, montāžas režisors Oļegs Aleksejevs, filma top studijā "Fenixfilm".
'Šķietamā brīvība'
Režisors Dainis Kļava veids filmu "Šķietamā brīvība", kas būs stāsts par to, kā padomju iekārtā darbojās čeka, lai tiktu galā ar citādajiem - māksliniekiem un neformāļiem, kas nebija disidenti vārda pierastajā izpratnē, tomēr radīja galvassāpes režīmam, jo veidoja alternatīvu stipri padilušajai kompartijas autoritātei. Hipiji, plakātu mākslinieki, kino amatieri, pantomīmas celmlauži... radošo cilvēku darbošanās totalitārā režīma apstākļos padomju Latvijā un režīma centieni tikt ar viņiem galā. Stāsts par to, kā šīs abas puses sadzīvoja un kas beigās uzvarēja.
Dokumentālajai filmai piešķirtais finansējums ir 104 000 eiro ražošanai un pabeigšanai. Scenārija autori Pēteris Krilovs, Antra Cilinska, režisors Dainis Kļava, operators Jānis Indriks, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, producente Antra Cilinska, filma top Jura Podnieka studijā.
'Tukšums'
Vēl vienu filmu - dokumentālo darbu "Tukšums" - veidos režisors Viesturs Kairišs. Tā vēstīs par to, kā globālā kapitālisma telpisko pārmaiņu rezultātā konkrētas vietas Latvijā, Itālijā, Vācijā, Rumānijā un Lielbritānijā zaudē cilvēkus, skolas, pakalpojumus, infrastruktūru – respektīvi, kā tās tukšojas, un kā palikušie iedzīvotāji izdzīvo un mēģina pārvarēt šo tukšošanos. Tukšums, tāpat kā "globālās metropoles", ir mūsdienu Eiropas nozīmīga sastāvdaļa un izaicinājums, globālu procesu sekas, nevis tikai konkrētas valsts vai reģiona neveiksmīgas politikas rezultāts.
Dokumentālajai filmai piešķirtais finansējums ir 43 000 eiro ražošanas pirmajam posmam. Paredzētais garums 90 min, scenārija autore Dace Dzenovska, režisors Viesturs Kairišs, operators Gints Bērziņš, producenti Gints Grūbe un Elīna Gediņa-Ducena, filma top studijā "Mistrus Media".
'Brīnumskapis'
NKC finansējums piešķirts arī trim īsfilmām muzikāli izglītojošajā animācijas ciklā "Brīnumskapis" pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem. "Brīnumskapis" glabā sevī dažādus tēlus, kas palīdz bērniem iepazīt pasauli un apgūt noderīgas zināšanas; trīs dažādi animācijas mākslinieki uz ekrāna iekustinās Aigara Voitišķa dziesmas ar Pētera Brūvera, Māras Zālītes un Ievas Samauskas tekstiem.
Animācijas filmai piešķirtais finansējums ir 62 308 eiro ražošanas pirmajam posmam. Paredzētais garums 3 x 5 min, scenārija autore un režisore Krista Burāne, mākslinieki Kristīne Jurjāne, Anete Melece, Anna Zača, Edmunds Jansons, komponists Aigars Voitišķis, skaņu režisors Artis Dukaļskis, operators Valdis Celmiņš, producents Uldis Cekulis, filma top "VFS Films".
'Freeride'
Animācijas filmai piešķirtais finansējums ir 31 430 eiro ražošanas pirmajam posmam. Garums 12 min, scenārija autors, režisors un mākslinieks Edmunds Jansons, skaņu režisori Jēkabs Nīmanis, Ģirts Bišs, producente Sabīne Andersone, filma top studijā "Atom Art".
'Kājām gaisā'
Darbu pie jaunas animācijas filmas sāks arī Dace Rīdūze. Viņas filmas "Kājām gaisā" galvenais tēls mazais sikspārnītis Andulis pamostas nelaikā un atklāj, ka viņam, atšķirībā no ciltsbrāļiem, patīk saules gaisma un siltums. Sadraudzējies ar sev ļoti līdzīgo Pelīti, Andulis ir pārsteigts, ka plašajā ārpasaulē un Pelītes mājā viss nav kājām gaisā, kā tas ir sikspārņu miteklī.
Animācijas filmai piešķirtais finansējums ir 84 190 eiro ražošanai un pabeigšanai. Garums 10 min, scenārija autore un režisore Dace Rīdūze, māksliniece Ilze Dambe, operators Ēvalds Lācis, komponists Edgars Mākens, producents Māris Putniņš, filma top studijā "Animācijas brigāde".
'Ziemeļu zvaigzne'
Vēstures cienītāji varēs gaidīt īpašu animācijas filmu "Ziemeļu zvaigzne", kas aizvedīs uz laiku, kad izglītība ir pieejama tikai izredzētajiem. Toreiz jauns un zinātkārs ideālists, Nikolauss fon Himzels no Rīgas, devās piedzīvojumiem bagātā ceļojumā uz Rietumu civilizācijas šūpuli – Itāliju. No pārējiem ceļotājiem viņu atšķīra cēls mērķis – savākt kolekciju pirmajam publiskajam muzejam Baltijā.
Animācijas filmai piešķirtais finansējums ir 180 708 eiro ražošanas pirmajam posmam. Paredzētais garums 72 min, scenārija autori Kārlis Vītols, Pēteris Rozītis, režisors un mākslinieks Kārlis Vītols, montāžas režisors Andris Grants, producente Sniedze Kāle, filma top studijā "Kokles".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
