No 5. līdz 11. septembrim notiks ikgadējais Baltijas jūras dokumentālo filmu forums. Tā programma būs skatāma kinoteātrī "K Suns" Rīgā, kā arī Talsos, Rēzeknē, Jēkabpilī un Smiltenē. Viena no filmām, kas iekļauta foruma programmā, ir "Hamleta sindroms" ("The Hamlet Syndrome"), Elviras Ņeveras un Pjotra Rosolovska darbs par kara traumu dziedāšanu, izmantojot Šekspīra tekstus.
Slavenajai Hamleta frāzei "būt vai nebūt" kara apstākļos ir pavisam cita nozīme. Vienaudžus, kas piedzīvojuši Maidanu un 2014. gada iebrukumu, ukraiņu teātra režisore Roza Sarkisjana aicina dalīties pieredzē, terapeitiski izmantojot Šekspīra valodu. Par ko cīnās jauni cilvēki Ukrainā, pēc kādām pārmaiņām viņi ilgojas? Kadrā pārklājas dzīve, teātris un dokumentālais kino, un skatītāji attopas emocionāli piesātinātā telpā - meklējot atgriešanos pie cilvēcības.
Par filmu "Hamleta sindroms" pēc noskatīšanās raksta Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa.
Kāpēc? Tāpēc, ka karš.
Kā aptvert karu? Kā tikt galā ar karu, esot karā? Kā tikt galā pēc kara?
Vai teātris var līdzēt? Kas vispār ir teātris karā?
Kā runāt par karu? Kā runāt par karu teātrī?
Kā tikt galā ar sāpēm? Kā tikt galā ar atmiņām? Kā samierināties? Kā aizmirst?
Būt vai nebūt – tāds ir jautājums… Karā tas nav retorisks. Tas ir konkrēts, reāls. Uz kuru jāatbild. Tagad, tūlīt.
"Es esmu Hamlets, jo joprojām esmu dzīvs…"
Pieci jauni cilvēki cenšas atbildēt uz šiem jautājumiem. Fiziski viņi ir ārā no kara. Teātrī. (Tikai viena no viņiem ir īsta aktrise.)
Viņi vēl nezina, ka tūlīt karš turpināsies - absolūts un ar pilnu jaudu.
Viņi grib samierināt sevi ar pārdzīvoto, ielikt to aizslēdzamā atvilktnē un dzīvot savu pilnasinīgu dzīvi, pilnu ar jaunu cilvēku klapatām. Viņi tic, ka tas būs iespējams.
Bet karš ir kā ekzēma, kas, ja nav saēdis tevi no ārpuses, grauž tavas iekšas.
Uz visiem kāpēc? atbilde - tāpēc, ka karš.
"Es jau esmu izdarījis vairāk nekā spēju!" Tāpēc, ka karš.
Kā aizmirst apkakājušos līķi?
Kā выбить клин клином? izsist ķīli ar ķīli?
Es negribu būt varonis! Bet mēs ar tevi lepojamies! Tu esi savas izvēles ķīlnieks.
Es negribu dzīvot pasaulē, kur jābūt varonim.
Bērni lūdz piedošanu vecākiem par to, ka aizgājuši karā cīnīties par savu zemi. Un vecākiem nav izvēles, viņi ir savu bērnu izvēles ķīlnieki. Tāpēc, ka karš.
Nošauj savu draugu! Ja nē, es nošaušu jūs abus. Būt vai nebūt? Tev jāatbild. Tāpēc, ka karš.
Jāatzīst, es filmu "Hamleta sindroms" joprojām līdz galam neuzskatu par dokumentālo kino. To dēvēju par aktierkino ar neprofesionāliem aktieriem/cilvēkiem, kuri režisora un dramaturga piedāvātajā inscenējumā/stāstā tēlo paši sevi. Jo labi zinu, kā tavu pašsajūtu un sekojoši uzvedību maina ieslēgta kamera telpā. Un sveši ļaudis ar visādiem verķiem aiz kadra malām.
Bet nav ne mazāko šaubu, ka šie pieci ārkārtīgi atšķirīgie cilvēki filmas tapšanas procesā ir kopā piedzīvojuši ko būtisku, dziedinošu un stiprinošu.
Un es līdz ar viņiem cenšos atbildēt uz neatbildamiem jautājumiem. Un ceru.
Būt vai nebūt? Kā atbildēt uz jautājumu, kad tev rokās šautene, bet vārdi, vārdi,vārdi, šķiet, zaudējuši jelkādu jēgu.
Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ir nozīmīgākais dokumentālajām filmām veltītais projektu tirgus Baltijas valstīs, kas ik gadu Rīgā pulcē vairāk nekā 150 profesionāļu, bet skatītājiem Latvijā piedāvā iepazīties ar ievērojamām pēdējo gadu filmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
