Latviešu kino kritiķe iekļuvusi 'Zelta globusa' vērtētāju rindās  (2)

Viņa sarunā ar "Delfi" apstiprina priecīgos jaunumus un saka, ka šāds pavērsiens bijis iespējams, pateicoties izmaiņām HFPA filmu vērtēšanas procesā. "Holivudas ārvalstu preses asociācija pēdējos gados saskārās ar kritisku publiskā tēla dinamiku. Līdz šim filmas vērtēja šaura, elitāra cilvēku grupiņa – 2021. gadā tie bija 87 asociācijas biedri, Eiropas kritiķi, kas strādā ASV."

Pēc kritikas par elitārismu un daudzveidības trūkumu, kā arī vairākiem ētiska rakstura pārkāpumiem asociācijas iekšienē, šī gada ceremonija norisinājās stipri pieticīgā gaisotnē. To boikotēja gan kinozvaigznes, gan mediji. Lai uzlabotu situāciju, šajā sezonā "Zelta globusa" žūriju papildina 103 jauni vārdi no visas pasaules. Šī ir vēsturiski pirmā reize, kad vērtētāju rindās būs kino speciālisti, kas nav HFPA biedri.

Paziņojumā, ko pagājušās nedēļas beigās izplatīja HFPA, uzskaitīts, ka no jaunajiem žūrijas locekļiem 22.3% ir Latīņamerikas izcelsmes, 13.6% ir tumšādainie, 11.7% - Āzijas izcelsmes, 10.7% no Tuvajiem Austrumiem, 41.7% baltie, no kuriem aptuveni puse sevi neidentificē kā noteiktai etniskai rasei piederīgus.

Kā stāsta Dārta Ceriņa, HFPA ar Starptautiskās kino kritiķu federācijas (FIPRESCI) starpniecību meklējusi jaunus "Zelta globusam" nominēto filmu vērtētājus. Savukārt FIPRESCI, kuras biedre viņa ir, par šādu iespēju Dārtu informējusi. "Aizsūtīju savu dosjē un pamatojumu, un pagājušajā nedēļā saņēmu apstiprinājumu," stāsta kino žurnāliste. Viņa "Zelta globusa" filmas vērtēs vienu sezonu, turklāt viņas lauciņš būs tieši pilnmetrāžas kinodarbi un ar tām saistītās kategorijas, nevis seriāli un TV filmas.

"Globālie kino procesi mainās, aizvien vairāk tiek meklēti mazākuma kino tirgus pārstāvji," skaidro Dārta, uzsverot, ka nākšana no tādas mazas valsts kā Latvija ir priekšrocība, jo gan kino, gan kultūras žurnālistikā kopumā vienlīdz aktīvi sekojam līdzi gan lokālajiem, gan globālajiem procesiem. Tā ir atšķirība no lielo valstu, piemēram, Vācijas vai Francijas, kultūras žurnālistikas.

Viņai līdz šim bijušas publikācijas gan latviešu gan angļu valodā. Dārtas Ceriņas raksti – apskati, intervijas un kritikas – regulāri tikuši publicēti laikraksta "Diena" pielikumā "Sestdiena", viņa ir arī viena no autorēm tiešsaistes žurnālā "Kino Raksti". Dārta daudz strādājusi arī ar dažādu ar kino un mākslu saistītu pasākumu organizēšanu, viņa ir viena no Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) kuratorēm. Paralēli tam viņa strādā par zinātnisko asistenti Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūtā, pasniedz lekcijas un studē semiotiku Tartu universitātē.

Kā atklāj Dārta, šobrīd precīzs darba plāns viņai nav vēl zināms, taču ir skaidrs, ka šis rudens tiks pavadīts skatoties "Zelta globusam" pieteiktās filmas un sniedzot savu vērtējumu. Tāpat Dārta pagaidām nezina, vai viņai būs iespēja apmeklēt ceremoniju, kas tradicionāli ASV notiek janvāra sākumā. "Protams, tā ir liela nozares ietekmīgāko cilvēku ballīte. Tā būtu kolorīta pieredze, jo gadiem ilgi ir sekots līdzi ceremonijas norisei un tās mitoloģijai," saka Dārta Ceriņa.

"Zelta globuss" ir otra prestižākā kino balva aiz ASV Kinoakadēmijas "Oskara". "Globusu" ceremonija tiek uzskatīta par vēstnesi tam, kuras filmas var cerēt uz panākumiem Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā. "Zelta globuss" tiek pasniegts kopš 1944. gada.