Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma gluži nesenā intervijā portālā "LSM", starp citu, Baltijas filmu dienu kontekstā, izteicās, ka stāsts par Baltijas kino kā vienotu zīmolu joprojām ir spēkā un ir jēgpilni pasaules kontekstā sevi prezentēt kā vienotu reģionu, neraugoties uz katras valsts kino veidotāju vēlmi identificēt sevi kā konkrētas nācijas kultūras pārstāvjus. Igaunijā tapušais "Suflieris" varētu būt lielisks šādas sadarbības piemērs, apvienojoties latviešu un igauņu kino jomas speciālistiem, lai kopā radītu filmu, kas, pēc visa spriežot, varētu būt pievilcīga ne tikai Baltijas valstu, bet arī krietni plašākā areālā.
Kādu formulu tad šoreiz izvēlējušies igauņi skatītāju iekarošanai? Jāsaka, ka nekur tālu savos radošajos meklējumos "Sufliera" veidotāji – režisors Margus Paju un starptautiska scenāristu grupa, kuru vidū latviešu publikai zināmākais varētu būt rakstnieks Tīts Aleksejevs (pirms diviem gadiem iznāca viņa kopdarbs ar latviešu rakstnieci Ingu Žoludi "Livonijas debesis"), – nav gājuši. Otrā pasaules kara sākums, Padomju Savienības noziedzīgās politiskās spēles, Staļina terors, Baltijas valstu okupācija un aneksija – šīs tēmas nu jau uzskatāmas par gana aprobētām Baltijas kino.
Starp igauņu un latviešu kinematogrāfistiem vēstures tēmu aplūkošanā iezīmējas skaidra paralēle ar zināmu sāncensības elementu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
