Skaisti ķermeņi, naudas vara un vēmekļu upes: satīriskā Kannu laureāte 'Skumju trīsstūris'

Nu jau Rūbens Ēstlunds saucams par īstenu Kannu kinofestivāla mīluli – visas trīs viņa pilnmetrāžas spēlfilmas tajā izrādītas un saņēmušas balvas, sākot jau ar debiju "Force Majeure", kas ieguva žūrijas balvu kategorijā "Un Certain Regard". 2017. gadā Ēstlunds pārsteidza un pat šokēja ar savu laikmetīgās mākslas un modernās sabiedrības dzīves kopsakarībām veltīto drāmu "Kvadrāts", kas beigās izpelnījās arī "Oskaru" labākās svešvalodā tapušās filmas kategorijā. Lai arī par "Kvadrātu" Ēstlundam pārmeta nespēju ievērot dažādus tradicionālos kino veidošanas principus, šķiet, ka režisors apzināti centās meklēt savu rokrakstu, kas ietvēra arī principiāli atšķirīgas kinovalodas meklējumus.
Vēl vairāk uzbrukumu Ēstlunds saņēma par savu neslēpto patmīlību un bieži vien raupjo, uzbāzīgo vēstījumu, kas lielākoties neizcēlās ar īpašu oriģinalitāti vai niansētību. Šķiet, ka vissmalkāk gan kā satīriķis, gan kā psiholoģisko finešu meistars Ēstlunds sevi apliecināja debijā "Force Majeure" – kamerdrāmā, kas koncentrējās uz pretrunām kādas vidēji pārtikušas zviedru ģimenes iekšienē un nebaidījās attēlot mūsdienu vīrieti kā gļēvu un neglābjami patmīlīgu, neraugoties uz pievilcīgo ārieni. "Kvadrātā" vēlme komentēt sabiedrības augoņus guva virsroku pār rūpīgi izstrādātu vēstījumu, tomēr filma ļoti labi funkcionēja tieši kā asprātīgu skeču montāža, un lielākā daļa no tiem – balstīti paša režisora dzīves pieredzē – šķita patiesi smieklīgi un aktuāli.

Tāpēc "Skumju trīsstūris", kas – atbilstīgi nosaukumam – ir ērti sadalīts trīs savstarpēji saistītās novelēs, ir visai likumsakarīgs "Kvadrāta" estētikas un arī ētikas turpinājums. Respektīvi, vairāk par saskaitāmo summu šajā filmā Ēstlundu interesē paši saskaitāmie, bet tas, kā visas filmā redzamās ainas "līmējas" kopā, viņu pārāk neuztrauc.