Valsts svētku mēnesī novembrī uz lielajiem ekrāniem nonākusi režisora Viestura Kairiša jaunā filma "Janvāris" – jauna kinematogrāfista pieaugšanas stāsts Latvijas valstij tik būtiskajā 1991. gada janvārī. Gaidot filmu un svinot Latvijas valsts neatkarību, piedāvājam barikāžu laika aculiecinieku stāstus no tiem, kuri saka - filma "Janvāris" ir par viņiem. Jo vēsture pastāv ne tika vēstures monogrāfijās, bet arī tās atstāstā, bet stāsti palīdz "aizceļot laikā" – tajā dzīvē, kas notika pirms 30 gadiem un par kuru šie cilvēki stāsta šo stāstus tālāk saviem bērniem. Piektajā sērijā – raidījumu un pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare.
"Es nestāvēšu malā, būšu notikumu vidū!"
Raidījumu un pasākumu vadītāja, Radio Star FM "Zoopasta" vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare 1991. gadā bija vecumā, kādā filmā ir galvenais varonis Jazis. Mācījās un vēlējās kļūt par aktrisi. Studija, kurā apguva aktiermākslu, atradās Vecrīgā, Jaunielā – vīru kora "Tēvzeme" telpās, kur viņa arī visu barikāžu laiku uzturējusies.
"Pēc asiņainajiem notikumiem Viļņā mammai teicu: "Es braukšu uz Rīgu! Es nestāvēšu malā, būšu notikumu vidū,"" viņa atceras. Kā jau topošie aktieri, viņa un studijas biedri uzmundrināja barikāžu dalībniekus, dziedot dziesmas; organizēja pārtikas un citu lietu loģistiku. "Piecos no rīta zemnieks bija atvedis piecas kannas piena. Bet kannas viņam vajadzēja uzreiz atpakaļ. Toreiz jau trauku uzglabāšanai nebija. Tad nu organizējām, lai piecos no rīta visi dzertu aukstu pienu," kādu epizodi atceras Baiba.
"Barikāžu laikā uzturējāmies Vecrīgā, un brīžiem bija tāda sajūta, ka mūs aplenks un sāksies reālas karadarbības ar šaušanu un vēl vienu okupāciju. Biju gatava uz dramatisku iznākumu. Skaidri atceros to brīdī, kad manī notika lūzums – ja tā tam jānotiek, tad tā notiks, es aizstāvēšu Rīgu, cik varēšu, jo visi kailām rokām tur bijām, un, ja vajadzēs, tad miršu. Tāda bija mana nostāja. Kad sākās apšaude Bastejkalnā, teorētiski es tos šāvienus nevarēju dzirdēt, bet atmiņās es tos dzirdu. Laikam jau no dokumentālajiem kadriem tas tik spilgti iesēdies," viņa secina.
"Ļoti spilgti atceros to laiku, atceros, kas bija mugurā, kā smaržoja drēbes. Un, skatoties filmu "Janvāris", visu laiku pieķēru sevi pie domas, ka tūlīt kaut kur sevi ieraudzīšu. (..) Šī filma man uzara velēnu, kuru biju jau veiksmīgi nogludinājusi un aizaudzējusi ar zaļu maigu zālīti," secina Baiba.
Ceļojums laikā. 1991. gada janvāris
1991. gada janvāris bija mēnesis, ko paaudzes, kas to piedzīvoja, vienmēr atceras un stāsta tālāk. Viņi var šo laiku izstāstīt mēnešos, nedēļās vai stundās.
Rīgā OMON kaujinieki 2. janvārī ieņēma Preses namu, paralizējot preses izdevumu iznākšanu. 7. janvārī pēc Mihaila Gorbačova rīkojuma Dmitrijs Jazovs izdeva pavēli nosūtīt uz Latviju, Lietuvu un Igauniju desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. TV Rīga tajā janvāra nedēļās raidīja angļu valodas mācību raidījumu "English for you" 26. nodarbību "What's the date?", bet 1. Vissavienības programma seriālu "Astoņkājis-4". 90. gadu sākums bija "pagrieziena punkts" Latvijas vēsturē, kad notika pieaugšanas stāsts tiem, kuri tolaik bija skolēni, studenti un kuri dažādās formās veido šodienas Latviju.
Viestura Kairiša jaunā spēlfilma "Janvāris" ir personisks režisora Viestura Kairiša stāsts, kuram tolaik bija 19 gadi un kurš saka, ka savas filmas varoņus pazīst, pat ja tie ir izdomāti. Viņš saka - filma ir par sākumu, par gada pirmo mēnesi, kad mēs visi izvēlējāmies brīvību.
"Janvāris" ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija 1991. gada barikāžu laikā par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.
Filmu kinoteātros visā Latvijā rāda kopš 11. novembrī.