Par būri dzīvē un kino. Recenzija par filmu 'Mātes piens'  (1)

Kas tad ir Noras Ikstenas literārā darba lielisko panākumu pamatā? Rakstniece, kas bija spoži sevi pieteikusi kā postmodernisti pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, savā turpmākajā rakstniecībā pakāpeniski apguva reālisma stilistiku un pievērsās cilvēku attiecību finesēm sasaistē ar laikmeta aktualitātēm. "Mātes piens", kas iznāca Latvijas vēstures romānu sērijā "Mēs, XX gadsimts", kļuva par Ikstenas literāro spēju pilnbrieda apliecinājumu un spēja veiksmīgi sakausēt autores individuālo pagātni ar tautas kolektīvajām atmiņām. Romānā vienas dzimtas sieviešu dzīvesstāsti spēja ilustrēt vesela laikmeta – padomju okupācijas perioda – emocionālo, intelektuālo un sadzīvisko pieredzi gana kompaktā un plašai auditorijai viegli uztveramā formā.

Tāpēc režisores Ināras Kolmanes paustais, ka viņa romānu faktiski uzreiz redzējusi filmas formātā, tikko bija sākusi to lasīt, nav pārsteidzošs. Kaut arī Ikstenas valoda saglabā literāram darbam raksturīgo tēlainību, vienlaikus tā ir pietiekami lakoniska un precīzi iezīmē situācijas, ko piedzīvo galvenās varones.