Pasniegti 'Lielie Kristapi'. Gada labākā filma – Kairiša 'Janvāris'  (5)

Kopumā filma "Janvāris" saņēmusi visvairāk "Lielo Kristapu", godalgoti arī montāžas režisors Armands Začs, kostīmu māksliniece Rūta Lečaite un filmas māksliniece Ieva Jurjāne.

Animācijas mūzikls "Mans laulību projekts" atzīts par labāko kategorijā "Labākā animācijas filma", savukārt tā autore Signe Baumane saņēmusi balvas gan kā labākā animācijas filmas režisore, gan labākā animācijas filmas māksliniece.

Pie diviem "Lielajiem Kristapiem" tika filma "Māsas", kā labākā režisore balvu saņēma Linda Olte, bet filmā redzamā Iveta Pole godalgota kategorijā "Labākā aktrise otrā plāna lomā".

Par labākā daudzsēriju mākslas filmu atzīta "Krimināllieta iesācējam", tā novērtēta ar "Lielo Kristapu" arī par labāko scenāriju.

Pa diviem "Lielajiem Kristapiem" ticis arī filmām "Nemierīgie prāti" un "Neona pavasaris". Labākā komponista balvu saņēma "Nemierīgo prātu" skaņu celiņa autori Platons Buravickis un Huans Ernandezs, bet par labāko aktieri otrā plāna lomā atzīts Toms Auniņš. Savukārt "Neona pavasris" godalgots par labāko skaņu režiju, balvu piešķirot Aleksandram Vaicahovskim, savukārt kategorijā "Labākā aktrise" uzvarējusi filmas galvenās lomas atveidotāja Marija Luīze Meļķe. Viņa gan no Nacionālās kino balvas atteicās, kamēr valstī netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums.

Par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu tika atzīta Ievas Ozoliņas "Mana māte valsts", savukārt dokumentālo īsfilmu kategorijā laurus plūca Jānis Ābele un filma "81 metrs". Pie "Lielā Kristapa" tika arī latviešu dokumentālā kino klasiķis Ivars Seleckis, kurš par filmu "Zemnieki" godalgots kategorijā "Labākais dokumentālā kino režisors".

"Lielā Kristapa" ceremonijā par mūža ieguldījumu šogad tika godināts scenārists Alvis Lapiņš (1946), kuru skatītāji lielākoties pazīst kā režisora Vara Braslas filmu scenāriju autoru. Lapiņš ir viens no retajiem profesionāli izglītotajiem un regulāri strādājušajiem kinodramaturgiem Latvijā, viņa filmogrāfijā ir vairāk nekā 20 scenāriju pilnmetrāžas filmām. Viņš saņēmis trīs "Lielā Kristapa" balvas par labākajiem spēlfilmu scenārijiem, turklāt piecas filmas ar viņa scenārijiem dažādos gados saņēmušas "Lielā Kristapa" skatītāju simpātiju balvas. Īpaša "Lielā Kristapa" mūža balvas laureāta filmu izlase bez maksas ir skatāma portālā "filmas.lv".

Kā vēstīts iepriekš, "Lielajam Kristapam" šogad kopumā tika pieteiktas 14 pilnmetrāžas spēlfilmas, sešas īsmetrāžas spēlfilmas, trīs mazākuma kopražojuma filmas, 17 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, 16 īsmetrāžas dokumentālās filmas, piecas daudzsēriju filmas, trīs animācijas filmas un19 studentu filmas no LKA Nacionālās filmu skolas, RISEBA un Latvijas Mākslas akadēmijas.

Lielā Kristapa balva kinematogrāfijā tika iedibināta 1977. gadā. "Lielais Kristaps" dod iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas jaunākās filmas, kā arī godināt Latvijas kino tradīcijas. 2016. gadā "Lielais Kristaps" ieguvis Nacionālās balvas statusu.

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma:

"Janvāris", rež. Viesturs Kairišs, prod. Mistrus Media (Latvija), Artbox (Lietuva), Staron Film (Polija);

"Māsas", rež. Linda Olte, prod. Trickster Pictures (Latvija), Fenixfilm (Latvija), Albolina Film (Itālija);
"Nemierīgie prāti", rež. Raitis Ābele, Lauris Ābele, prod. Tritone Studio (Latvija);
"Sema ceļojumi", rež. Aiks Karapetjans, prod. Mistrus Media (Latvija), Polar Bear (Beļģija);
"Upurga", rež. Uģis Olte, prod. VFS Films (Latvija).

Labākā īsmetrāžas spēlfilma:

"Pirmie soļi", rež. Pauls Ķesteris, prod. "Mima Films" (Latvija), LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija);

"Augustā", rež. Kristina Martinuka, prod. Forma Pro Films (Latvija);
"Sāc visu no jauna", rež. Rūta Znotiņa, prod. LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija).

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma:

"Mana māte valsts", rež. Ieva Ozoliņa, prod. Fa Filma (Latvija), Republik (Islande);

Žūrijas speciālbalva filmai "Svārstības", rež. Kristīne Briede, prod. Baltic Balkan Productions (Latvija), Ruckas Mākslas fonds (Latvija);

"Bahs pret Covid", rež. Ivars Zviedris, prod. Dokumentālists (Latvija);
"Hekabes jautājums", rež. Pēteris Krilovs, Iveta Budreviča, prod. VFS Films (Latvija);
"Zemnieki", rež. Ivars Seleckis, prod. Mistrus Media (Latvija).

Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma:

"81 metrs", rež. Jānis Ābele, prod. Chaland Films (Latvija);

"Nr. 105555", rež. Andrejs Verhoustinskis, prod. Studija Centrums (Latvija);
"Mierjemā", rež. Lauris Ābele, Mārcis Ābele, prod. Tritone Studio (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija);
"No manis nav jābaidās", rež. Zane Gargažina, prod. Po Productions (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija);
"Renesanses cilvēks", rež. Emīls Alps, prod. Jersika Records (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija).

Labākā animācijas filma:

"Mans laulību projekts", rež Signe Baumane, prod. Lokomotīve (Latvija), The Marriage Project (ASV), Antevita Films (Luksemburga);

"Dziesma par brīnumskapi", rež. Krista Burāne, prod. VFS Films (Latvija);
"Dusmukule", rež. Dace Rīdūze, prod. Animācijas brigāde (Latvija)/

Labākā daudzsēriju filma:

"Krimināllieta iesācējam", rež, Armands Zvirbulis, prod. "Red Dot Media" (Latvija), "Inscript" (Lietuva);

"Ārčijs un Nellija jeb Kā uzlabot dzīves kvalitāti un nodzīvot līdz 100 gadiem", rež. Madara Dišlere, prod. "White Picture" (Latvija), "Munchhausen" (Igaunija), "Tritone Studio" (Latvija);

"Viss norm", rež. Alberts Viegliņš, prod. "Centaur Films" (Latvija)?

Labākā debijas filma:

"Tikmēr Lucavsalā", rež. Elza Gauja, prod. Riverbed (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija);

"Revolūcija", rež. Mārcis Lācis, prod. Tritone Studio (Latvija);
"Sēklis", rež. Toms Harjo, prod. VV Foundation (Latvija), Tet (Latvija).

Labākā studentu filma:

"Mans kaimiņš nosita manu kaķi", rež. Reinis Ūbelis, prod. LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), Griffonmark (Latvija);

"On Line", rež. Terēze Talita Rozenblate, prod. Latvijas Mākslas akadēmija (Latvija);
"Putekļu sūcēju pārdevējs", rež. Līva Polkmane, prod. LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), So/So (Latvija);
"Sāc visu no jauna", rež. Rūta Znotiņa, prod. LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija);
"Sintēze", rež. Ķīna Tabaka, prod. LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), Mima Films (Latvija).

Labākais scenārists:

Juris Kursietis, Matīss Gricmanis, Līga Celma-Kursiete, Armands Zvirbulis (Krimināllieta iesācējam);

Viesturs Kairišs, Andris Feldmanis, Līvija Ulmane (Janvāris);
Linda Olte (Māsas);
Aiks Karapetjans, Aleksandrs Rodionovs (Sema ceļojumi);
Signe Baumane (Mans laulību projekts).

Labākais spēlfilmas režisors/režisore:

Linda Olte (Māsas);

Viesturs Kairišs (Janvāris);
Aiks Karapetjans (Sema ceļojumi);
Raitis Ābele, Lauris Ābele (Nemierīgie prāti);
Armands Zvirbulis (Krimināllieta iesācējam).

Labākais spēlfilmas operators:

Aleksandrs Grebņevs (Ūdens garša);

Jurģis Kmins (Sema ceļojumi);
Valdis Celmiņš (Upurga);
Vojcehs Starons (Janvāris);
Mārcis Ābele (Nemierīgie prāti).

Labākā aktrise galvenajā lomā:

Marija Luīze Meļķe (Neona pavasaris);

Emma Skirmante (Māsas);
Baiba Broka (Mamma vēl smaida);
Iveta Pole (Ūdens garša);
Diāna Krista Stafecka (Krimināllieta iesācējam).

Labākais aktieris galvenajā lomā:

Kārlis Arnolds Avots (Janvāris);

Kevins Jansenss (Sema ceļojumi);
Ivars Krasts (Revolūcija);
Mārcis Lācis (Nemierīgie prāti);
Ritvars Toms Logins (Krimināllieta iesācējam).

Labākā aktrise otrā plāna lomā:

Iveta Pole (Māsas);

Baiba Broka (Janvāris);
Alise Dzene (Janvāris);
Māra Ķimele (Upurga);
Laura Siliņa (Sema ceļojumi).

Labākais aktieris otrā plāna lomā:

Toms Auniņš (Nemierīgie prāti):

Normunds Griestiņš (Sema ceļojumi);
Ģirts Krūmiņš (Krimināllieta iesācējam);
Gerds Lapoška (Neona pavasaris);
Kaspars Znotiņš (Suflieris).

Labākais filmas mākslinieks:

Ieva Jurjāne (Janvāris);

Laura Dišlere (Māsas);
Jānis Kalniņš (Upurga);
Jurģis Krāsons (Sema ceļojumi);
Zanda Zeidaka (Nemierīgie prāti).

Labākais kostīmu mākslinieks:

Rūta Lečaite (Janvāris);

Liene Dobrāja (Sema ceļojumi);
Ilze Grickus (Nemierīgie prāti);
Laura Jančauska, Krišjānis Elviks (Neona pavasaris);
Jūlija Volkinšteine (Krimināllieta iesācējam).

Labākais grima mākslinieks:

Maija Gundare (Sema ceļojumi);

Ilze Trumpe (Janvāris);
Ieva Sebre (Nemierīgie prāti);
Aija Beata Rjabovska (Neona pavasaris);
Zane Žilinska (Revolūcija).

Labākais dokumentālās filmas režisors:

Ivars Seleckis (Zemnieki);

Kristīne Briede (Svārstības);
Pēteris Krilovs, Iveta Budreviča (Hekabes jautājums);
Ieva Ozoliņa (Mana māte valsts);
Ivars Zviedris (Bahs pret Covid).

Labākais dokumentālās filmas operators:

Gints Bērziņš (Mājas);

Valdis Celmiņš (Zemnieki);
Haralds Ozols (Bahs pret Covid);
Aigars Sērmukšs (Hekabes jautājums);
Jānis Šēnbergs (Svārstības).

Labākais animācijas filmas režisors:

Signe Baumane (Mans laulību projekts);

Krista Burāne (Dziesma par brīnumskapi);
Dace Rīdūze (Dusmukule).

Labākais animācijas filmas mākslinieks:

Signe Baumane (Mans laulību projekts);

Kristīne Jurjāne (Dziesma par brīnumskapi);
Ieva Kauliņa (Dusmukule).

Labākais komponists:

Platons Buravickis (Nemierīgie prāti);

Toms Auniņš (Revolūcija);
Sniedze Prauliņa (Svārstības);
Kristians Sensini (Mans laulību projekts);
Reinis Sējāns (Upurga).

Labākais skaņu režisors:

Aleksandrs Vaicahovskis (Neona pavasaris);

Ernests Ansons (81 metrs);
Artis Dukaļskis (Upurga);
Jonas Maksvīts (Janvāris);
Lukašs Ujčiks, Ivars Kalniņš, Jānis Zaneribs (Nemierīgie prāti).

Labākais montāžas režisors:

Armands Začs (Janvāris);

Gatis Belogrudovs (Upurga);
Linda Olte, Andris Grants (Māsas);
Haralds Ozols (Bahs pret Covid);
Paula Popmane (Sema ceļojumi).