Kara šausmas vai ģimenes kolīzijas: kas triumfēs šī gada 'Oskaros'

Zināmā mērā divas no sīvākajām konkurentēm – "Viss visur vienlaikus" (Everything Everywhere All At Once) un "Rietumu frontē bez pārmaiņām" (All Quiet on the Western Front) – atgādina situāciju 2020. gadā, kad par uzvaru cīnījās dienvidkorejiešu sociālā drāma "Parazīts" un britu kara trilleris "1917". Toreiz pārsteidzoši triumfēja pirmā, kas iezīmēja spilgtu paradigmas maiņu akadēmijas biedru pieejā laureātu izvēlē, pielāgojoties jaunajiem laikmeta strāvojumiem. Vai šogad būs līdzīgi?

Bez šaubām, pasaule 2022. gada laikā ir piedzīvojusi dramatiskas, teju neiedomājamas pārmaiņas – postoša kara klātbūtni pašā Eiropas sirdī nav iespējams ignorēt. Tomēr ASV ir tālu, un, kaut arī tās ir kļuvušas par lielāko Ukrainas atbalstītāju cīņā pret Krievijas noziedzīgo teroru, tas nenozīmē, ka arī ASV Kinoakadēmija rīkosies līdzīgi. Jau otro gadu pēc kārtas "Oskaru" ceremonijas rīkotāji atteikuši Volodimiram Zelenskim iespēju uzrunāt skatītājus visā pasaulē, pat neraugoties uz to, ka pirms tam viņam ļāva izteikties gan prestižākajos kinofestivālos, gan "Zelta globusu" pasniegšanas ceremonijā.

Šķiet, ka šādi "Oskaru" devēji vēlas pasaulei signalizēt, ka politika un māksla, viņuprāt, neiet roku rokā, lai cik morāli novecojusi un vienkārši nejēdzīga šāda pārliecība arī nebūtu. Tas gan nenozīmē, ka šī pārliecība atspoguļosies arī balsojuma rezultātos, kur vienmēr ir iespējami negaidīti pārsteigumi. Pirms trim gadiem politiskā situācija bija atšķirīga, un, lai arī favorīts šķietami bija Sema Mendesa viena kadra tehnikā veidotais Pirmā pasaules kara trilleris "1917", akadēmijas biedri lēma par labu asiņainajām, ar savdabīgu melno humoru piesātinātajām šķiru cīņām dienvidkorejieša Džūnho Bona sirreālajā komēdijā "Parazīts". Tas apliecināja, ka arī konservatīvā akadēmija beidzot ir "atvērusi sirdi" ierasti šajā nominācijā ignorētajam kino svešvalodā, ļaujot triumfēt arī nācijām ar atšķirīgu kino tradīciju un alternatīvu skatījumu uz pasauli.

Šogad 10 nomināciju sarakstā iekļuvis ārkārtīgi raibs kinodarbu kokteilis – atradusies vieta gan pasauli iekarojušiem Holivudas blokbāsteriem, gan pieticīga budžeta neatkarīgajam kino, un pat Kannu kinofestivāla laureātei. Kopumā gribas teikt, ka 2022. gads, neraugoties uz globālajiem satricinājumiem un joprojām fonā esošo pandēmijas ēnu, ir bijis gana interesants, sniedzot gandarījumu gan māksliniecisku izaicinājumu, gan tradicionālas izklaides meklētājiem, un "Oskaru" labākās filmas nominācijas šogad ir spējušas sakoncentrēt faktiski labāko no abām pasaulēm.

Iesākumā pievērsīšos tām filmām, kurām "Oskars" visdrīzāk šogad stabili ies secen, taču kuru veidotāji tik un tā var justies pat ļoti glaimoti par savām nominācijām. Runa, protams, ir par Toma Krūza vainagoto Džozefa Kosinska militāro grāvējfilmu "Top Gun: Maveriks" un Džeimsa Kamerona 13 gadus tapušo fantastikas filmu "Avatars: Ūdensceļš". Abu šo kases grāvēju – divu ienesīgāko 2022. gada filmu – nokļūšana 10 labāko vidū drīzāk ir akadēmijas pateicība par skatītāju atgriešanu kinoteātros un ticības kino maģijai atgriešanu.