Kinoteātra "Splendid Palace" pārvaldītājam, Rīgas Domes uzņēmumam "Rīgas nami" šobrīd nav stratēģijas, ko nākotnē darīt ar grezno ēku. Tikmēr kino nozares pārstāvji rosina tur izveidot Latvijas Nacionālā kinoteātri, svētdien, 7. maijā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Kā atgādina raidījums, kinoteātris "Splendid Palace" ir Rīgas domes īpašums. To pārrauga Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA "Rīgas nami". Pagājušā gada novembrī galvaspilsētā noslēdzās apjomīga reorganizācija - zem vienota SIA "Rīgas nami" jumta tika apvienoti vēl četri pašvaldības uzņēmumi - "Rīgas pilsētbūvnieks", "Rīgas Centrāltirgus" un "Rīgas serviss". Tas notika pēc Konkurences padomes un Valsts Kontroles kritikas, ka šāda sadrumstalota saimniecība neļaujot strādāt efektīvi. Rīgas vadība solīja, ka izmaiņas uzlabošot īpašumu pārraudzību un apsaimniekošanu.
Šī gada 25. aprīlī notika Rīgas domes Īpašumu komitejas sēde, kurā "Rīgas nami" izpelnījās asu deputātu kritiku par uzņēmuma stratēģiska redzējuma trūkumu gan Centrāltirgum, gan vēl citiem Rīgas domes īpašumiem. Lai izstrādātu vidēja termiņa darbības stratēģiju 2024.- 2028. gadam "Rīgas nami" to izlēma negatavot paši, bet iepirkumā meklēt kādu, kurš to izdarītu viņu vietā. Kā liecina "Rīgas nami" iepirkumu komisijas sēdes protokols, tad 25. aprīlī arī tiek nolemts, ka Rīgas namu stratēģiju izstrādās auditorfirma "Pricewaterhouse Coopers". Stratēģija Rīgai izmaksās 38 400 eiro.
Domes kapitālsabiedrībai kā jebkurai firmai jāstrādā bez zaudējumiem, atgādina "Nekā personīga". Tomēr viens no "Rīgas namu" īpašumiem - "Splendid Palace" - prasa citu pieeju. Kino nozare uzskata, ka tam jākļūst par vietu, kas izglīto sabiedrību. Taču tas nevis ļautu pelnīt, bet prasītu papildu naudu.
Turklāt pirms 100 gadiem, kad "Splendid Palace" celts, bija mēmā kino laiks. Tāpēc šobrīd kinoteātra lielā zāle būtu jāpārbūvē, lai skaņas akustika atbilstu mūsdienu prasībām. Vai pašvaldība ko tādu plāno, nav zināms. Bet kā raidījumam rakstiski pavēstīja "Rīgas namu" preses sekretārs, šogad varētu notikt kino aparatūras iepirkums.
Lai gan iekšēji nozarē par "Splendid Palace" statusu un nākotni runāts jau iepriekš, pirmoreiz publiski tas izskanēja šī gada Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas ceremonijā. Par Nacionālā kinoteātra izveidošanu, saņemot balvu, runāja režisors un kinoproducents, studijas "Mistrus Media" dibinātājs Gints Grūbe.
Latvija ar mokām atrod naudu, lai taisītu kino. Bet ļoti maz rūpējas par to, lai filmas sasniegtu skatītāju. Arī tas maksā naudu, bet politiskā līmenī tam uzmanība pievērsta pārāk maz, norāda raidījumā.
"Manā pieredzē pirmoreiz diskusija par to, ka mums būtu nepieciešams kaut kas tāds, ko mēs sauktu par nacionālo kinoteātri, kurā ne tikai rādītu filmas, bet arī kas būtu tāds punkts dažādiem nacionālā kino procesiem, bija jau 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, un Rīgā notika Eiropas Kinoakadēmijas balva un tika aizsākts Rīgas starptautiskais kinofestivāls," raidījumam "Nekā personīga" saka Grūbe.
"Bija mērķis savienot dažādas kino aktivitātes zem viena jumta. Tad arī radās jautājums, vai "Splendid Palace" var kļūt par šādu nacionālu un arī Eiropas kino centru nākotnē," saka "Mistrus Media" dibinātājs. Viņš atgādina, ka tolaik pašvaldības un ministrijas spēja politiskā līmenī sadarboties bija ļoti vāja, jo to vadībā atradās krasi pretēji domājušu politisko spēku pārstāvji - ministriju toreiz vadīja Dace Melbārde no Nacionālās apvienības, bet Rīgas domi - Nils Ušakovs no partijas "Saskaņa". Tādēļ Eiropas kultūras galvaspilsētas gada laikā iecerētais un rosinātais tālāk nav virzīts.
Faktu, ka par Rīgas vēsturiskā kinoteātra kā kultūras objekta attīstību šobrīd atbild nekustamo īpašumu apsaimniekotājs, kā neloģisku sauc vairāki kinonozarē strādājošie. Kultūra īpaši ar izglītības funkciju nekad nebūs peļņas objekts. Tāpēc pašos pamatos ir jāmaina tas kā kinoteātri "Splendid Palace" Rīga uztur un palīdz tam attīstīties.
Režisors Dāvis Sīmanis raidījumam norāda uz paradoksālo situāciju, kurā "Splendid Palace" tiek rīkoti pasākumi, kas tiek finansēti no Valsts Kultūrkapitāla fonda, maksājot ievērojamas summas par kino zāles īri.
"Kinematogrāfistu savienība, saņemot atbalstu no Kultūrkapitāla fonda, maksā "Rīgas namiem". Tātad tas nozīmē, ka no valsts kabatas kaut kāda summa, kas ir ļoti liela, pārvietojas uz pašvaldību. Un veidojas tāds absurds aplis, kur visu laiku nauda kaut kur ceļo, bet patiesībā nekāda īsta peļņa nenotiek. Tā vienkārši ir kaut kāda valsts naudas apgrozīšana," saka Sīmanis.
Savukārt Rīgas domes deputāte, Rīgas Kino muzeja vadītāja Agnese Logina (Par!/Progresīvie) raidījumam norādīja: "Tas ir izglītojošs darbs, ieguldījums inteliģentas, erudītas sabiedrības veidošanā. Iespēja skatīties uz lielā ekrāna kinoklasiku – tā nav privilēģija vai kaprīze, tas ir ļoti būtisks process tajā, lai Rīgā būtu inteliģenta sabiedrība."
"Rīgas nami" valdes locekles "Nekā personīga" sniegt interviju atteikušās, taču uz rakstiski nosūtītajiem jautājumiem par stratēģiska redzējuma trūkumu saņemtas īsas atbildes, ka stratēģija tiekot gatavota un būšot gatava rudenī. Fakts, ka to negatavo "Rīgas nami", bet gan kāds no malas – tā esot ierasta prakse.
Uzņēmums norāda, ka "kino nozares attīstība ir citu valsts un pašvaldības institūciju funkcija. Rīgas nami esot gatavi "konstruktīvam dialogam". Jautājumu komentēt nevēlējās arī Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange, kurš pārrauga domes kapitālsabiedrību darbu. Arī citas Rīgas domes amatpersonas dažādu iemeslu dēļ komentārus par šo jautājumu raidījumam ir atteikušas.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) sarunā ar "Nekā personīga" piekritis, ka Nacionālā kinoteātra ideja ir laba iecere un valsts no savas puses par to būtu gatava sākt runāt.
Jau ziņots, ka "Spledid Palace" skatītājiem durvis vēra 1923. gadā. Tas ir viens no senākajiem un greznākajiem kinoteātriem Eiropā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
