Top jauns pašmāju kino – būs gan komēdijas, gan drāmas, gan animācija bērniem

Kā "Delfi" informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa, pirmajam ražošanas posmam piešķirts finansējums piecām jaunām spēlfilmām.

Vislielākā summa – 252 764 eiro – piešķirta režisores Lindas Oltes jaunajai iecerei, filmai "Bērns", kas top "Trickster Pictures" paspārnē, producents – Matīss Kaža. Topošais darbs iecerēts kā ģimenes drāma. Tās galvenie varoņi ir peldēšanas trenere Zane un žurnālists Kaspars. Tuvojoties četrdesmit gadu slieksnim, abu centieni dabiskā vai medicīniskā ceļā tikt pie bērna kļūst par neizturamu pārbaudījumu attiecībām. Zane ir gatava uz visu, lai piepildītu savu sapni par bērnu, viņa nav radusi zaudēt un netaisās samierināties.

150 000 eiro filmas ražošanas pirmajam posmam piešķirti režisoram un scenārija autoram Reinim Kalviņam un viņa filmai – kriminālajai mistērijai "Klajumā aiz meža". Filma top studijā "Mistrus Media", producents – Gints Grūbe.

Filmas notikumi aizsāksies kādā kūdras izstrādes purvā, kur tiek atrastas maza zēna mirstīgās atliekas, pilsētiņas ikdienu satricina notikumi, kas te risinājās pirms 30 gadiem, liekot atcerēties neseno pagātni un radot sarežģījumus šodienā. Kriminālizmeklēšana pārvēršas attiecību drāmā, kurā sapinas policists, vietējais dzērājs, medību kolektīva vadītājs, pirms daudziem gadiem pazuduša puikas brālis un citi pilsētas iedzīvotāji.

Finansējums 120 000 eiro apmērā filmas ražošanas pirmajam posmam piešķirts arī režisora un scenārija autora Gata Ungura filmai "Burlaki", kas top "Tritone Studio", producentes Kristele Pudane un Dace Siatkovska.

Filma tiek pieteikta kā mitoloģiska mūsdienu komēdija par gatera strādnieku Miervaldi, kurš aiz riebuma pret savu garlaicīgo un vienmuļo dzīvi dodas ceļojumā uz kādu mītisku kalnu ciematu, saņem uzdevumu atjaunot šķūni un nonāk absurdos piedzīvojumos, neapzinoties, ka patiesībā ir dieva un velna derību objekts.

Jaunu filmu veidos arī režisors Armands Zvirbulis. Viņa ieceres "Pēdējais vārds" filmēšanas pirmajam posmam NKC piešķīris 51 161 eiro. Filma top studijā "Red Dot Media", producente Arta Ģiga.

Filmas darbība risinās 1983. gada septembrī un decembrī, kad padomju Latvijā par pretvalstisku aģitāciju un propagandu tiesā brīvdomātājus; scenārijā izmantoti politisko disidentu Inta Cālīša, Gunāra Freimaņa un Gunāra Astras reālo tiesas procesu materiāli. Tas ir lielo dzīves izvēļu laiks, ikvienam nākas lemt, kurā pusē nostāties, kā izdzīvot pašam un nenodot citus.

Jaunu spēlfilmu veidos arī režsiore Anna Ansone. Viņas projektam "Vasaras nogurdinātie", producente Alise Ģelze, studija "White Picture", piešķirti 70 000 eiro. Filma balstīta režisores personiskajā pieredzē un stāsta par jaunu mākslinieci Ullu – vienu no daudziem mūsdienu jauniešiem, kas dažādu apstākļu dēļ izvēlējušies imigranta dzīvi Eiropā. Uzzinot, ka vecākā māsa Dārta grasās pamest Vāciju un pārcelties atpakaļ uz Latviju, arī Ulla sāk izvērtēt savas attiecības ar mājām.

Dokumentālo filmu projektiem piešķirti 488 294 eiro, sešu atbalstīto filmu režisori ir Laila Pakalniņa, Kārlis Lesiņš, Krista Burāne, Vitālijs Manskis, Rūta Znotiņa un Andris Gauja. Animācijas filmu projekti saņem 279 652 eiro, divas pilnmetrāžas filmas ar valsts atbalstu veidos režisores Ilze Burkovska-Jakobsena un Signe Baumane, pie īsfilmām strādās debitanti Inese Pavēne, Mareks Kolāts un Ilze Lasmane-Brože. Mazajiem skatītājiem taps tādas animācijas īsfilmas kā "Urga, Jo un Po", "Burkāns neparastais" un citas.

Jau ziņots, ka NKC šī gada 14. martā izsludināja 2023. gada filmu ražošanas konkursu ar mērķi atbalstīt jaunu pilnmetrāžas spēlfilmu un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu. Projektu iesniegšana noslēdzās 17. aprīlī, konkursā tika iesniegti 12 spēlfilmu, 10 animācijas filmu un 15 dokumentālo filmu projekti ar kopējo pieprasījumu 2023. gadam 4 483 066 eiro.

Konkursā iesniegto projektu publiskās prezentācijas notika Nacionālajā Filmu skolā 8., 9. un 10. maijā, projektus vērtēja ekspertu komisijas un konsultatīvie sabiedrības pārstāvji. Spēlfilmu ekspertu komisijā strādā režisors un pedagogs Pēteris Krilovs un kinokritiķe, festivāla "Riga IFF" radošā direktore Sonora Broka, dokumentālo filmu komisijā – kinozinātniece Zane Balčus un producente Ieva Ūbele, animācijas filmu komisijā – režisore Māra Liniņa un kinokritiķe Kristīne Simsone. Katrā ekspertu komisijā strādā arī viens NKC pārstāvis, spēlfilmu komisijā – Inga Blese, dokumentālo filmu komisijā – Kristīne Matīsa, animācijas filmu komisijā – Agnese Zapāne.

Filmu ražošanas konkursā nu jau vairākus gadus tiek piesaistīti arī sabiedrības pārstāvji, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā 2023. gadā līdzdarbojās Latvijas Televīzijas pārstāve Vikija Valdmane-Rozenberga, kinoteātra "Splendid Palace" pārstāve, kinokritiķe Daira Āboliņa un Latvijas žurnālistu asociācijas pārstāve, žurnāliste Zane Mače.

NKC plānotajā filmu nozares konkursu grafikā 2023. gadā jau noticis konkurss minoritāro kopražojumu atbalstam, vēl paredzēts konkurss filmu projektu attīstīšanai (tiks izsludināts augustā). Gandrīz visa gada garumā ir atvērti divi konkursi – ar NKC finansējumu ražošanā esošo filmu atbalsts un atbalsts citiem filmu nozares projektiem, šajos konkursos iesniegtos projektus izskata reizi mēnesī.