Kultūras ministrija no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) saņēmusi vēstuli ar mudinājumu par labu veselības nozarei atteikties no naudas, kas paredzēta kino uzņemšanai, svētdien ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Filmu veidotāji šādu plānu sauc par katastrofu. Tas liktu apturēt 15 šobrīd ieplānotu filmu veidošanu un starptautiski sagrautu Latvijas filmu nozares reputāciju.
Raidījums atgādina, ka premjers Krišjānis Kariņš (JV) visām ministrijām uzdevis pārskatīt savus izdevumus, lai atrastu naudu veselības un izglītības jomām. Medicīnai vien šogad nepieciešami 163 miljoni eiro. Savus ieteikumus, kur naudu meklēt, piedāvā arī Finanšu ministrija. Daļa līdzekļu atrasti Kultūras ministrijā. Summa nav liela - pusotrs miljons. Bet tās atņemšana nozīmētu apjomīgu krīzi kino nozarei.
Filmu ražošanai Latvijā katru gadu atvēlēti ap 5 miljoni eiro, kas ir mazākā nauda starp visām Baltijas valstīm. Finansējuma piešķīrums sadalīts divos etapos.
Kā secina raidījums, partijas un ministrijas pēdējās nedēļas meklē naudu, ko pārdalīt veselībai un izglītībai. Katram ministram jāpiedāvā savs risinājums. Naudu ministriju makos pēta un pārdales piedāvā arī Finanšu ministrija. Tā Ašeradena vēstulē piedāvāts, ka "ņemot vērā, ka filmu finansēšanas programmā līdz aprīļa beigām no piešķirtā finansējuma 4 857 179 eiro izlietoti 40 118 eiro, priekšlikums pārdalīt 1 597 654 eiro."
Kā saka Nacionālā kino centra vadītāja - šī Finanšu ministra noskatītā nauda visa jau ir garantēta filmu veidotājiem. Par to producenti noslēguši starptautiskus līgumus, saņēmuši finansējumi no fondiem Eiropā. Ja to atņems, apdraudētas ne tikai tās 15 filmas, ko šobrīd jau filmē. Tās būs graujošas sekas visai Latvijas kino nozarei kopumā, ko izjutīsim turpmākos 5-10 gadus. Sabojāta būs arī reputācija, jo partneri no citām valstīm Latvijai vairs neuzticēsies.
Ašeradens ir skaudrs: "Oi, man ir uzdevums savākt 140 miljonus. Es domāju, ne tikai kino nozare būs nepatīkami pārsteigta. Bet šobrīd mēs virzāmies uz priekšu tādā veidā, ka mēs sakām - vai nu ministrija pati izlemj, cik lielu finansējuma daļu viņi var atrast, pārgrupējot savus izdevumus un esam gatavi pārskatīt budžeta programmas. Vai mēs skatāmies, kuras no programmām vēl nav iesāktas vai daļēji iesāktas. Un tie ir pirmie Finanšu ministrijas priekšlikumi".
Tikmēr kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) norādījis, ka "šis dokuments ir sastādīts manā ieskatā tehniskā veidā. Un ne velti ir paredzētas arī diskusijas, kur tad man būs iespēja visu šo nozares finansējumu aizstāvēt".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!