Vēl pirms abu šo neparasto vasaras blokbāsteru pirmizrādes tas patiešām šķita veiksmīgs mārketinga triks, ko studija "Warner", kuras paspārnē tapa "Bārbija", izspēlēja kā atmaksas soli pret tās ilggadējo sadarbības partneri Kristoferu Nolanu, "Openheimera" režisoru, kurš pēc domstarpībām saistībā ar "Warner" piekopto filmu izlaišanas stratēģiju "pārbēga" pie "Universal". "Bārbenheimers" noteikti ieies vēsturē kā viena no visu laiku veiksmīgākajām reklāmas stratēģijām – un par to liecina abu filmu lieliskie kases panākumi jau pēc pirmās nedēļas, kino skatītājiem dedzīgi raujoties noskatīties tās abas.
Taču pēc "Openheimera" un "Bārbijas" noskatīšanās (minētajā secībā, kas pēc fanu spekulācijām esot pareizā pieeja "Bārbenheimera" skatīšanai) pārsteidzošā kārtā ir jāatzīst, ka šajā jokā ir daļa patiesības. Respektīvi, ka blondās lelles, 20. gadsimta patērētāju kultūras ikonas, un pilnībā reālas vēsturiskās personības, viena no 20. gadsimta izcilākajiem un pretrunīgākajiem zinātniekiem, dzīves gaitu atspoguļojums kino formātā to veidotāju interpretācijā ir ieguvis paralēles, ko visdrīzāk nespēja paredzēt pat viedākie kino lietpratēji
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
