'Bārbenheimera' fenomens: Dižu personību ciešanas kā Holivudā tapuša autorkino triumfa kalve

2023. gada 20. jūlijs nepārprotami ir ierakstīts mūsdienu kino vēsturē – vienlaikus uz kinoteātru ekrāniem iznāca divas Holivudas studiju radītas lielfilmas, ko miljoniem skatītāju nepacietīgi gaidīja jau vairākus gadus un kas vēl pirms pirmizrādes spēja kļūt par sociālo tīklu fenomenu. "Bārbijas" un "Openheimera" dubultā debija ieguvusi konkrētu apzīmējumu "Bārbenheimers", un tai veltītas ne tikai neskaitāmas interneta mēmes, bet arī visnotaļ nopietnu kritiķu un kinoblogeru jūsmīgie vērtējumi. Tikai komiska sagadīšanās, ko diktējusi studiju vēlme pēc peļņas, vai negaidīta šķietami galēji pretēju māksliniecisku ambīciju simbioze ar satriecošu rezultātu?

Vēl pirms abu šo neparasto vasaras blokbāsteru pirmizrādes tas patiešām šķita veiksmīgs mārketinga triks, ko studija "Warner", kuras paspārnē tapa "Bārbija", izspēlēja kā atmaksas soli pret tās ilggadējo sadarbības partneri Kristoferu Nolanu, "Openheimera" režisoru, kurš pēc domstarpībām saistībā ar "Warner" piekopto filmu izlaišanas stratēģiju "pārbēga" pie "Universal". "Bārbenheimers" noteikti ieies vēsturē kā viena no visu laiku veiksmīgākajām reklāmas stratēģijām – un par to liecina abu filmu lieliskie kases panākumi jau pēc pirmās nedēļas, kino skatītājiem dedzīgi raujoties noskatīties tās abas.

Taču pēc "Openheimera" un "Bārbijas" noskatīšanās (minētajā secībā, kas pēc fanu spekulācijām esot pareizā pieeja "Bārbenheimera" skatīšanai) pārsteidzošā kārtā ir jāatzīst, ka šajā jokā ir daļa patiesības. Respektīvi, ka blondās lelles, 20. gadsimta patērētāju kultūras ikonas, un pilnībā reālas vēsturiskās personības, viena no 20. gadsimta izcilākajiem un pretrunīgākajiem zinātniekiem, dzīves gaitu atspoguļojums kino formātā to veidotāju interpretācijā ir ieguvis paralēles, ko visdrīzāk nespēja paredzēt pat viedākie kino lietpratēji