Septiņdesmito gadu Bukarestē Zahra un Marija kļūst par draudzenēm, studējot universitātē.
Precīzāk, viņas iemīl viena otru, studējot Bukarestes Medicīnas Akadēmijā. To atklāj viņu sarakste un arī skaistais un sāpīgais Ninas Kasianas dzejolis, kura rindas izmantotas filmā un ieskanas vairākās vietās. "Viņi pāršķēla mani uz pusēm, upe un mēness, no manas mutes nakts līst kā asinis. Es esmu sašķelta divās daļās, es, kas reiz biju viens vesels." Dzejniece Nina Kasiana lūdza politisko patvērumu Amerikā pēc tam, kad Rumānijas slepenpolicija bija arestējuši un piekāvuši viņas draugu, kura dienasgrāmatā bija atrodami Ninas Kasianas satīriski, režīmu izsmejoši dzejoļi.
Filmas "Starp revolūcijām" intriga ir skaidra uzreiz, ar filmas pirmajiem kadriem un teikumiem. Tās ir divas sievietes, kuras mīl viena otru. Līdzīgi kā realitātē, meitenei piedzimstot. Sveiki, tu esi šeit piedzimusi, tu esi sieviete, tas ir fakts.
Filmas režisors Vlads Petri un teksta autore Lavīnija Branište izstāsta skaistu un sāpīgu stāstu – par mīlestību, kas nav iespējama diktatūru dēļ. Filmas scenārijs ir meistarīgi un organiski savīts ar arhīvu materiāliem. Bet, kā es saskatu, filmai ir vēl kāds vēstījums.
Filmā redzam Irānas 1978.–1979. gada revolūciju un 1989. gada Rumānijas revolūciju. Kadri, kuros cilvēki pakļaujas diktatūrai; kadri, kuros cilvēki iziet ielās; kadri, kuros redzama kara darbība; samākslota, melīga Rumānijas sieviešu idille; Irānas sieviešu protesti pret konservatīvajiem; kadrs, kurā Rumānijas sieviešu ansamblis dzied un kadram nav skaņas u. c. Ļoti iespaidīgi un poētiski dokumentālie kadri. Vienlaikus mēs uzzinām abu sieviešu attiecību stāstu un stāstu par revolūcijām viņu zemēs, par cilvēku likteņiem starp revolūcijām, netaisnīgas varas pakļautībā un apdraudējumā. Tomēr tajā veidā, kā dzirdamie teksti savijas ar vizuālo materiālu, filma atklāj vēstījumu par absurdu un neticama apjoma mizogīniju, kas valda mūsu pasaulē, neatkarīgi no režīma. Sieviešu diskrimināciju, kas likta mūsu sabiedrības izveides pamatā.
Šis vēstījums, man šķiet, būtu atklājies vēl precīzāk, ja filmā būtu kadrs, kurā Rumānijas diktatora Nikolajes Čaušesku sieva Elena Čaušesku (kad kļūst skaidrs, ka viņiem abiem improvizētā karalaika tiesā piespriests nāves sods) izsaucas: "Ja jūs gribat mūs nogalināt, tad nogaliniet abus kopā!" Un aina, kurā mazajai sievietei atlauž un sasien rokas, kamēr viņa saka: "lūdzu, neaiztieciet mani!" un telpa ir pilna ar bruņotiem vīriešiem, tāpēc nav saprotama vajadzība sasiet Elenai rokas.
Filmā "Starp revolūcijām" arhīvu materiāli par Nikolajes Čaušesku un viņa sievas Elenas nāvi nav izmantoti, toties ir atrodama informācija par šaha Pahlavi došanos prom no Irānas un sekojošā līdera Rūhollāha Mūsavī Homeinī nāvi.
Es domāju – ja filmā būtu izmantoti arī Čaušesku pāra nāves arhīva materiāli, tas skaidrāk atklātu to, ka ne jau viens diktators ir vainojams pie tā, ka pasaule ir varmācīga, pie tā, ka sievietēm nav līdzvērtīgu tiesību vīriešiem vai pie tā, ka diviem pieaugušiem cilvēkiem, kuri mīl viens otru, kāds iedomājas neļaut būt kopā, ierakstot to Satversmē.
Tomēr arī bez šiem kadriem filma runā par to, kā cilvēku nepieciešamība kontrolēt citus ir novedusi pasauli līdz katastrofai. Tas, kā filmā izmantoti un montēti arhīvu materiāli un dokumentālas liecības par pagātni, atklāj to, kas, iespējams, ir mūsu sabiedrības struktūras kļūdas.
Filma saucas "Starp revolūcijām". Kādā brīdī šķiet, ka varbūt tās "revolūcijas" ir sievietes, starp kurām vīrieši ir spiesti dzīvot un, nespējot rast mieru to mainīgumā un dzīvīgumā, ievieš varmācīgus noteikumus un diktatūras.
Viena no filmas varonēm, runājot par revolūciju, saka: "Troksnis ir tik skaļš, ka tu nedzirdi pati savu balsi, bet tu zini, ka tev ir balss." Tas man ir šīs Vlada Petri filmas nozīmīgākais vēstījums - visā šajā notikumu un varmācības troksnī ir ļoti svarīgi liecināt par notiekošo, pat ja "notiekošais" ir tava neatļautā mīlestība, jo caur tavu stāstu var atklāties kāds lielāks vēstījums, kas var palīdzēt arī daudziem citiem.
Es noteikti iesaku filmu noskatīties visu dzimumu un pārliecību cilvēkiem, jo, pirmkārt, tajā ir mīlas stāsts, kurš uzrunās ikvienu, otrkārt, tajā ir Rumānijas komunistiskā režīma reālijas, kurās mēs daudzi atpazīsim mūsu pašu bērnības vai jaunības dienu absurdo ikdienu. Un treškārt – tāpēc, ka filma ir aizkustinošs un ietekmīgs mākslas darbs, kurš, kā jau mums visiem zināms, pat karaļiem var likt pārvērtēt savu rīcību.
Nacionālā Kino centra rīkotais Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ir nozīmīgākais dokumentālajām filmām veltītais projektu prezentāciju forums Baltijas valstīs, kas ik gadu Rīgā pulcē vairāk nekā 150 profesionāļu, bet skatītājiem Latvijā piedāvā iepazīties ar tematiski un stilistiski daudzveidīgām pēdējo gadu filmām. Šogad foruma filmu programmas seansi notiek no 5. līdz 10. septembrim kinoteātrī "K.Suns" Rīgā, Cēsīs, Rēzeknē, Talsos un Limbažos, kā arī tiešsaistē www.filmas.lv. Plašāk par programmu – Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
