Foto: Kadrs no filmas

Kinoteātros Latvijā no 17. novembra rādīs vācu kinorežisores, Eiropas kino klasiķes Margarētes fon Trotas (Margarethe von Trotta, 1942) jaunāko filmu "Ingeborga Bahmane. Ceļojums tuksnesī" kas pirmizrādi piedzīvoja šogad Berlīnes kinofestivālā.

Filma vēsta par austriešu dzejnieci Ingeborgu Bahmani (Ingeborg Bachmann, 1926–1973). 20. gadsimta 30. gados, kad pie varas nāca nacisti, Bahmane, būdama vēl pusaudze izjuta dumpiniecisku pretošanās garu. Drīz vien rakstniece kļuva par pretošanās un drosmes teikt "nē" iemiesojumu. Sešdesmitajos gados pēc vētraina romāna un šķiršanās no šveiciešu dramaturga Maksa Friša (Max Frisch, 1911-1991) Bahmane savos darbos apgalvoja, ka mīlestība ir slepkava. No mīlestības neatveseļojas, mīlestība smagi apdedzina, bet cilvēki joprojām pēc tās tiecas kā hipnotizēti.

Bahmanes darbu varones ir vientuļas vai "nestandarta attiecībās", pastāvīgi balansē starp melodrāmu un pašironiju. Ikviena no viņām ir apsēsta ar mīlestību un tās iespējamo sabrukumu. Pēc šķiršanās no Maksa Friša rakstniece pat izteicās, ka varētu apsvērt iespēju samierināties ar vilkiem, bet ne ar vīriešiem. Spēcīgās bezkompromisa autores grāmatas apliecina, cik grūti bija būt vienai no 20. gadsimta sistēmas pārbūvētājām. Tāpat kā Simona de Bovuāra (Simone de Beauvoir), kuru viņa ļoti apbrīnoja, Bahmane stājās pretī netaisnībai.

"Kinorežisore Margarēte fon Trota un rakstniece Ingeborga Bahmane ir līdzīgas – spītīgas, neatlaidīgas, nebaidās būt pašas. Fon Trota mūsdienu postmodernajā pasaulē turpina veidot tīru klasisko humānistisko kino," raksta filmas izplatītāji no "Lācis, lauva un zars". Pēc režisores domām, "Ingeborga Bahmane. Ceļojums tuksnesī" ne tikai stāsta par sešiem rakstnieces dzīves gadiem, bet arī veido dialogu ar pagātni par to, kā un cik lielā mērā mūsdienās ir mainījusies sieviešu dzīve. Bahmanes brīvības meklējumi un centieni atteikties no vīriešu verdzības dara tuksnesi par viņas glābiņu un atbrīvošanu. Klaiņošana, ceļošana bez iespējas atgriezties bija neatņemama Ingeborgas Bahmanes dzīves un darba sastāvdaļa. Filma ir uzņemta tā, lai ārējā vide atspoguļotu slavenās mākslinieces emocionālo ainavu.

Filmā galvenajā lomā redzama Luksemburgas aktrise Vikija Krīpsa, kura pērn ieguva Eiropas kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise par Austrijas imperatores Elizabetes atveidojumu filmā "Korsete".

Aktrise stāsta, ka, lai saprastu rakstnieci, filmēšanas laukumā viņa uzdrošinājusies atvērties un būt ievainojama, dažkārt filmējoties jutusies tik pārņemta, ka nācies pauzēt un apsēsties. Ingeborga Bahmane ir ļoti nozīmīga gan režisores fon Trotas, gan aktrises Krīpsas dzīvē. Filmā ar slaveno rakstnieci sarunājas sievietes no divām dažādām paaudzēm.

Foto: Kadrs no filmas

Mārgarete fon Trota ir starptautiski vispazīstamākā vācu kinorežisore – sieviete, kā arī viena no redzamākajām feministiskā kino veidotajām Eiropā.

Kā norāda filmas izplatītāji, Margarēti fon Trotu interesē cilvēks plašā sociālā un vēsturiskā kontekstā – varones vai varoņa sastapšanās ar eksistenci. Režisore teikusi, ka neskatās uz saviem darbiem ar nežēlīga vēsturnieka skatienu, bet kļūst par savu tēlu pavadoni. Vēlme izprast sieviešu skatījumu un domāšanu, uzvedību, cerības un vilšanos raksturīga gan Margarētei fon Trotai, gan viņas veidotajām filmām. Režisore bieži attēlo sievietes, kas dumpojas, tiecas pēc brīvības un kurām patiesība dažkārt ir svarīgāka par reputāciju.

Pagājušajā gadā Margarētei fon Trotai tika piešķirta Eiropas Kinoakadēmijas balva par mūža ieguldījumu Eiropas kino.

Foto: Kadrs no filmas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!