Noskaties! Tapusi jauna filma 'Sievietes bez vīriešiem' par ukraiņu bēglēm Latvijā  (2)

Filmu veidojusi ukraiņu režisore Marina Nazarenko, kura patvērusies Latvijā kopš 2022. gada marta, sadarbībā ar pieredzējušo latviešu režisori un producenti Unu Celmu ("Zilās asinis", "1960. gada meitenes", "Olu kundze").

Kā "Delfi" informē filmu studijas "Fenixfilm" pārstāvji, Rīgā tiks rīkoti atsevišķi bezmaksas seansi. Pirmais no tiem plānots 30. novembrī pulksten 19.30 kinoteātrī "Forum Cinemas", un bezmaksas ielūgumus uz to būs iespējams izņemt jau no 22. novembra kinoteātra kasēs un reģistrējoties šeit. Nākamie bezmaksas seansi tiks izziņoti "Fenixfilm" vai "Sievietes bez vīriešiem" "Facebook" , "X" un "Instagram" kontos.

Filmas centrā ir sešas sievietes, kuras citos apstākļos Ukrainā nekad nebūtu satikušās: bijusī fabrikas strādniece Ļuba ir no Zaporižjas, talantīgā deju trenere Oļena no Odesas, jaunā māmiņa Jūlija ar savu pat ne gadu veco meitiņu ieradās Latvijā no Užhorodas, Tatjana ir no Harkivas un Ekatarinai Volčanska bija jāpemet kopā ar saviem pāris mēnešus vecajiem dvīņiem jau okupācijas apstākļos. Pati režisore Marina ieradās Latvijā no Kijivas.

Režisores veidojušas filmu kopā ar operatoru Aleksandru Grebņevu ("Neona pavasaris", "Klejotāji", "Vienu biļeti, lūdzu") un studiju "Fenixfilm" ("Māsas", "Wild East. Kur vedīs ceļš", "Raganu mēnesis").

Režisore Marina Nazarenko ir divu dokumentālu filmu un vairāku televīzijas raidījumu autore. Viņas dzīve strauji izmainījās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad pretējā ielas pusē sāka krist bumbas. Marina kopā ar bērniem devās prom, bet viņas vīrs palika Kijivā, kur iesaistījies armijas apgādē. Atrodoties Latvijā, režisore nespēja nosēdēt mierā un vēlējas rast iespēju parādīt stāstus par ukraiņu sievietēm, kuras nonākušas Latvijā – izjauktās ģimenes un izaicinājumi ar ko viņas sastopas, mēģinot veidot šeit jaunu dzīvi, mijas ar cerībām pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās. Tomēr ne visām no viņām ir mājas, kur atgriezties – no Tatjanas un Katarinas mājām ir atlikušas tikai gruvešu kaudzes un bildes telefonā.

"Neviens cilvēks no malas nespētu izveidot tādu filmu, kādu ir izveidojusi Marina. Citas ukraiņu sievietes atklājas viņai kā savējai, kopā ar viņu raud uz ekrāna, uztic personīgus stāstus par ceļu prom no kara zonas," stāsta filmas producente un režisore Una Celma. "Ukraiņu sievietēm svešā zemē ir jātiek galā ar daudz lielāku pienākumu nastu, jo ģimenes saites ir pārrautas vai izmainītas. Šai filmā mēs koncentrējāmies tieši uz sievietēm, kurām atbraucot uz Latviju, izjukušas ģimenes - daudzām kara zonās palicis vīrs, citām dēls, bet viena no mūsu varonēm uzņēmusies rūpes arī par vairākiem radinieku bērniem, lai sniegtu viņiem iespējas normāli dzīvot un trenēties iemīļotajā sportā valstī, kurā valda miers".

Filmā "Sievietes bez vīriešiem" ir dzirdami gan tās varoņu stāsti par karā piedzīvoto un ceļu uz drošību Latvijā, kas kalpos kā svarīgs šī laika dokuments, gan arī redzams šo sieviešu apbrīnojamais spēks, ikdienas likstas un prieki, kam viņas kopā ar ģimenēm iet cauri, stāsta filmas veidotāji.