Gandrīz pašā gada izskaņā pašmāju kinoekrānus sasniedzis viens no pēdējā laika gaidītākajiem un ambiciozākajiem Holivudas projektiem – vecmeistara Ridlija Skota vēsturiskais eposs "Napoleons", kas, kā jau vēsta nosaukums, veltīts vienai no visu laiku pretrunīgākajām personībām pasaules vēsturē. Jau tagad zināms, ka straumēšanas platformā "AppleTV+" vēlāk sekos arī iespaidīga režisora versija vairāk nekā četru stundu garumā, tikmēr uzticīgajiem kinoteātru apmeklētājiem jāapmierinās ar divarpus stundas ilgu spilgtāko Napoleona Bonaparta dzīves epizošu izlasi, mēģinot atbildēt uz jautājumu – vai izcilais karavadonis un stratēģis tiešām bija tikai patmīlīgs un kompleksu mākts "lūzeris"?
Sers Ridlijs Skots laikam gan pelna ne mazāku apbrīnu kā viņa kolēģis Mārtins Skorsēze, kuram arī šogad iznāca iespaidīgā "Ziedu mēness slepkavas", savos 86 gados bez aizķeršanās spējot realizēt projektu, kura vēriena priekšā savulaik kapitulēja pat tāds vispāratzīts kino ģēnijs kā Stenlijs Kubriks (viņš par Napoleona dzīves ekranizāciju sapņoja vēl pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā, taču nespēja atrast tik lielu finansējumu). Tomēr šis apbrīns nav tik viennozīmīgs kā Skorsēzes gadījumā, kurš 80 gados spējīgs nevis vienkārši ražot filmas ar milzu budžetiem, bet joprojām radīt meistardarbus. Tikmēr Skots paliek uzticīgs sev, un viņa filmu kvalitāte mēdz lēkāt gluži kā pa "amerikāņu kalniņiem".
Iespējams, daudziem būs paslīdējis garām, ka savulaik no reklāmas industrijas nākušais Skots savu karjeru kino aizsāka tieši ar vēsturisko žanru, turklāt tieši Napoleona kariem – 1977. gadā iznākusī filma "Duelanti" bija veltīta divu franču virsnieku attiecībām šajā Francijai sarežģītajā laika periodā. Tikai pēc tam sekoja "Svešais", kura grandiozie panākumi padarīja Skotu par vienu no Holivudas uzlecošajām zvaigznēm. Pēc tam viņš likumsakarīgi pievērsās zinātniskajai fantastikai.
Taču vēsture no sera Ridlija uzmanības loka nekur nepazuda, 90. gadu sākumā ar lielu blīkšķi izgāzās Amerikas atklājējam veltītā drāma "1492: Paradīzes iekarošana", un tikai pēc "Gladiatora" negaidītajiem panākumiem 21. gs. sākumā viņš atkal atgriezās "uz viļņa". Tam sekoja vēsturiskie epi "Debesu valstība", "Exodus", "Robins Huds" un "Pēdējais duelis", kas visi kā viens pamanījās smagi izgāzties, tomēr Skota nezūdošo degsmi nekādi neapturēja. Šķiet, viņu vispār nekas tā īsti nespēj apturēt, bet kritiķu uzbrukumus sers Ridlijs atļaujas nozākāt publiski – sak, kas jūs tādi esat, lai te spriestu par manām filmām.
Un tieši šādā te Skotam pēdējos gados raksturīgā "amatnieka-visurgājēja" darba režīmā šķiet tapis arī "Napoleons", ko pasaule noteikti gaidīja ar nepacietību un arī bažām, zinot to, cik vieglprātīgi sers Ridlijs mēdz pieiet savu filmu kvalitātei
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
