Slavas dziesma toksiskai mīlai? Ziemassvētku kino hita "Tāda ir mīlestība" fenomens  (2)

"Ziemassvētku filma" ir īpašs fenomens Rietumu kultūrā, pie kā uzcītīgie Holivudas amatnieki skatītājus radinājuši jau gadu desmitiem ilgi. Domājams, ka nu jau arī daļai latviešu skatītāju par tipisku Ziemassvētku filmu kļuvusi jestrā ģimenes komēdija "Viens pats mājās", bet tiem, kas noskaņoti patriotiskāk – pašmāju "Ziemassvētku jampadracis", taču izvēles iespējas, protams, ir daudz, daudz plašākas, ja ņemam vērā arī visus par Ziemassvētku vecīšiem, elfiem un ar tiem saistītajām būtnēm tapušos kinodarbus.

Taču ne vienmēr īstenai Ziemassvētku filmai jābūt primāri vērstai uz ģimenes auditoriju un jākalpo bērnu uzjautrināšanai. Lielisks piemērs ir Frenka Kapras 1946. gada drāma "Brīnišķā dzīve", ko mūsdienās uzskata ne tikai par vienu no labākajām Ziemassvētku, bet arī par vienu no labākajām filmām kino vēsturē. Un pirms 20 gadiem tai piepulcējās arī "Tāda ir mīlestība" – britu romantisko komēdiju klasiķa Ričarda Kērtisa izlolots stāsts par vairāku savstarpēji saistītu londoniešu mīlas nedienām uz Ziemassvētku rotājumu un dāvanu pirkšanas drudža fona.

Ar šodienas perspektīvu redzams, ka "Tāda ir mīlestība" tapa kā pretenciozs vingrinājums iepriekš autorkino tik iecienītajā daudzlīmeņu stāsta veidošanā, taču ar nepārprotamām komerckino ambīcijām. Tā ir burtiski pieblīvēta ar populārāko britu aktieru plejādi (Kolins Fērts, Hjū Grānts, Laiems Nīsons, Keira Naitlija, Emma Tompsone u.c.) un 21. gs. sākuma britu popkultūras artefaktiem – it īpaši tas jūtams filmas skaņu celiņā. Vārdu sakot, "Tāda ir mīlestība" tika veidota kā "drošs hits" un par tādu arī kļuva.