Pasniegti 'Lielie Kristapi'. Gada labākā filma – 'Pastkarte no Romas'

Visvairāk "Lielo Kristapu" ieguva režisora Staņislava Tokalova darbi, kopā – piecas balvas. Trīs no tām saņemtas par "Padomju džinsiem": tā atzīta par labāko daudzsēriju filmu un saņēmusi balvu arī par labāko scenāriju. Kārlis Arnolds Avots par lomu "Padomju džinsos" atzīts par gada labāko aktieri, un viņš šo balvu saņem jau otro gadu pēc kārtas.

Divas "Lielā Kristapa" balvas ieguva arī Tokalova dokumentālā filma "Viss būs labi" – tā atzīta par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu; Stefans Stabenovs balvu saņēma kā labākais montāžas režisors.

Šogad apbalvotākā "Lielā Kristapa" filma ir "Bezkaunīgie", kas ieguva četras balvas: Aiks Karapetjenas to saņēma kā labākais režisors, Ivars Arutjunjans apbalvots kā labākais komponists; Jurģis Kmins to saņēma par labāko spēlfilmas operatora darbu, bet Aldis Meinerts – kategorijā "Labākais mākslinieks".

Kategorijā "Labākā aktrise galvenajā lomā" balvu saņēma Ērika Eglija-Grāvele par darbu filmā "Mana brīvība" – tā vēsta par Atmodas laiku un žurnālisti un politiķi Itu Kozakeviču. Darius Meškauskas par darbu "Manā brīvībā" balvu saņēmis kategorijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā".

Animācijas kategorijās triumfēja filma "Sirds likums" – tā ieguva trīs "Lielos Kristapus": Aleksejs Naumovs tika atzīts par labāko animācijas filmu mākslinieku, bet Roze Stiebra – par labāko animācijas filmu režisori. "Sirds likums" apbalvota arī kategorijā "Labākā animācijas filma".

Šogad "Lielā Kristapa" ceremonija bija veidota citādi nekā ierasts – kā multimediāla izrāde, kas atklāja skatītājiem filmu veidošanas aizkulises. Ceremonijas režisors bija Matīss Kaža, un to vadīja aktieri Matīss un Agnese Budovski.

Balva par mūža ieguldījumu šogad piešķirta filmu māksliniecei un ilggadējai Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) priekšsēdētājai Ievai Romanovai. Viņa sāka darbu Rīgas Kinostudijā 1978. gadā kā māksliniece-inscenētāja, un kopš tā laika ir saņēmusi piecus "Lielos Kristapus" par labāko mākslinieka darbu. Viņas attiecības ar nacionālo kino balvu ir nozīmīgas arī citā aspektā – no 1999. līdz 2023. gadam Romanova, būdama LKS vadītāja, atradās arī "Lielā Kristapa" organizēšanas priekšgalā. Esot uz skatuves, savā pateicības runā Romanova pievērsa uzmanību mūsdienu trauksmainajam laikam, karadarbībai Ukrainā un vairākām Latvijas sociālām problēmām.

"Delfi" jau informēja, ka kopumā šogad balvai tika pieteikts rekordliels darbu skaits: 88 filmas, tostarp 35 pilnmetrāžas, deviņas daudzsēriju filmas un 44 īsfilmas. Lielā pieteikumu skaita dēļ profesionālo institūciju izvirzītie eksperti darbojās divās atlases komisijās: vienā spēlfilmām un animācijas filmām, otrā – dokumentālajām filmām.

Lielā Kristapa balva kinematogrāfijā tika iedibināta 1977. gadā. "Lielais Kristaps" dod iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas jaunākās filmas, kā arī godināt Latvijas kino tradīcijas. 2016. gadā "Lielais Kristaps" ieguvis Nacionālās balvas statusu.

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma:

"Pastkarte no Romas", rež. Elza Gauja, prod. Picture House;
"Bezkaunīgie", rež. Aiks Karapetjans, prod. "Vino Films";
"Mātes piens", rež. Ināra Kolmane, prod. Filmu studija "Deviņi", kopprod. Tet, kopprod. Umedia Production SPRL (Beļģija);
"Melnais samts", rež. Liene Linde, prod. Ego Media, kopprod. Tremora (Lietuva);
"Saule spīd 24 stundas", rež. Juris Poškus, prod. FA Filma.

Labākā īsmetrāžas spēlfilma:

"Resistance is Futile", rež. Armands Začs, prod. White Picture;
"Can't help myself", rež. Anna Ansone, prod. Mima Films;
"Katastrofa", rež. Daniils Silovs, prod. Grey Vest, kopprod. Bright Nine, Latvijas Kultūras akadēmija
"Mirū iemīlas", rež. Ieva Norvele, prod. Tasse Film;
"Upurjērs", rež. Uģis Olte, prod. VFS Films.

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma:

"Viss būs labi", rež. Staņislavs Tokalovs, prod. Ego Media;
"Austrumu fronte", rež. Vitālijs Manskis, Jevhens Titarenko, prod. Vertov, kopprod. Braha Production Company (Ukraina), kopprod. Hypermarket Film (Čehija);
"Iļģuciema māsas", rež. Elita Kļaviņa, prod. Air Productions;
"Patrīcija", rež. Dāvids Ernštreits, Inese Kļava, prod. Mistrus Media;
"Mēs tikai tagad sākam", rež. Marta Herca, prod. Ego Media.

Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma:

"Latvijas kods. Pilnmēness serenāde", rež. Mārcis Ābele, Lauris Ābele, prod. Tritone Studio, kopprod. Latvijas Televīzija;
"Kaprači", rež. Ivars Zviedris, prod. Dokumentālists;
"Ksenija", rež. Renāte Saulīte, prod. Latvijas Kultūras akadēmija;
"Latvijas kods. Einaratīvs", rež. Betija Zvejniece, prod. VFS Films, kopprod. Latvijas Televīzija.

Labākā animācijas filma:

"Sirds likums", rež. Roze Stiebra, prod. Lokomotīve;
"Beigu beigas", rež. Linda Stūre, prod. Atom Art;
"Kājām gaisā", rež. Dace Rīdūze, prod. Animācijas brigāde;
"Kur manas atslēgas?", rež. Indra Sproģe, prod. Jaunciema osta;
"Lielais Indriķis", rež. Jānis Cimmermanis, prod. Animācijas brigāde.

Labākā daudzsēriju filma:

"Padomju džinsi", rež. Staņislavs Tokalovs, Juris Kursietis, prod. Tasse Film;
"Kolektīvs", rež. Oskars Rupenheits, Marta Elīna-Martinsone, Papa Chi, Aiks Karapetjans, Edgars Kaupers, Mārtiņš Grauds, prod. fon Films;
"Nelūgtie viesi", rež. Vlads Kovaļovs, prod. SIA Lelde Kovaļova, kopprod. Tet.

Labākā debijas filma:

"Elpot zem ūdens", rež. Ronalds Mežmačs, prod. flyfarfilms;
"Can't help myself", rež. Anna Ansone, prod. Mima Films;
"Dragūni", rež. Reinis Ūbelis, prod. Griffonmark;
"Latvijas kods. Einaratīvs", rež. Betija Zvejniece, prod. VFS Films;
"Mēs tikai tagad sākam", rež. Marta Herca, prod. Ego Media.

Labākā studentu filma:

"Mana bērnības ķermeņa atzīšanās", rež. Emīlija Karetņikova, Latvijas Kultūras akadēmija, prod. Air Productions;
"Balto kuģu sirdis", rež. Edgars Kaupers, Latvijas Kultūras akadēmija, prod. Bon Adventure;
"Dusa", rež. Dāvis Gauja, Latvijas Kultūras akadēmija;
"Gruzis", rež. Ilze Ance Kazaka, Latvijas Mākslas akadēmija;
"Ksenija", rež. Renāte Saulīte, Latvijas Kultūras akadēmija, prod. White Picture;
"Ziemeļpols", rež. Roberts Vanags, Latvijas Kultūras akadēmija, prod. Neonorma.

Labākais scenārists:

Teodora Markova, Staņislavs Tokalovs, Valdemars Kalinovskis (Padomju džinsi);
Betija Zvejniece (Latvijas kods. Einaratīvs);
Emīlija Karetņikova, Līga Gaisa (Mana bērnības ķermeņa atzīšanās);
Liene Linde (Melnais samts);
Staņislavs Tokalovs, Valdis Celmiņš (Viss būs labi).

Labākais spēlfilmas režisors:

Aiks Karapetjans (Bezkaunīgie);
Ināra Kolmane (Mātes piens);
Juris Poškus (Saule spīd 24 stundas);
Liene Linde (Melnais samts);
Staņislavs Tokalovs, Juris Kursietis (Padomju džinsi).

Labākais spēlfilmas operators:

Jurģis Kmins (Bezkaunīgie);
Aleksandrs Grebņevs (Pastkarte no Romas);
Dāvids Smiltiņš (Melnais samts);
Elīna Matvejeva (Elpot zem ūdens);
Valdis Celmiņš (Padomju džinsi).

Labākā aktrise galvenajā lomā:

Ērika Eglija-Grāvele (Mana brīvība);
Anta Aizupe (Upurjērs);
Indra Burkovska (Pastkarte no Romas);
Inga Tropa (Melnais samts);
Maija Doveika (Mātes piens).

Labākais aktieris galvenajā lomā:

Kārlis Arnolds Avots (Padomju džinsi);
Andris Keišs (Saule spīd 24 stundas);
Jānis Jarāns (Pastkarte no Romas);
Kaspars Dumburs (Elpot zem ūdens);
Lauris Dzelzītis (Katastrofa).

Labākā aktrise otrā plāna lomā:

Sabīne Tīkmane (Melnais samts);
Elīna Vaska (Mātes piens);
llze Ķuzule-Skrastiņa (Mana brīvība);
Jana Ļisova (Elpot zem ūdens);
Rēzija Kalniņa (Nelūgtie viesi).

Labākais aktieris otrā plāna lomā:

Darius Meškauskas (Mana brīvība);
Andris Keišs (Padomju džinsi);
Gregors Laķis (Bezkaunīgie);
Igors Šelegovskis (Padomju džinsi);
Valentīns Novopoļskis (Padomju džinsi).

Labākais mākslinieks:

Aldis Meinerts (Bezkaunīgie);
Algirdas Garbačiauskas (Mātes piens);
Jurģis Krāsons (Mana brīvība);
Laura Dišlere, Zanda Landrāte-Bedrīte (Padomju džinsi);
Mārtiņš Straupe, Jāgups Romets (Neredzamā cīņa).

Labākais kostīmu mākslinieks:

Jānuss Vahtra, Berta Vīlipsone (Neredzamā cīņa);
Evija Džonsone (Mātes piens);
Anda Ščerbaka (Jaunais norm);
Liene Bite (Padomju džinsi);
Liene Dobrāja (Melnais samts).

Labākais grima mākslinieks:

Gunda Zvirbule (Mātes piens);
Ilona Zariņa (Melnais samts);
Lara Pudovska (Nelūgtie viesi);
Maija Gundare (Padomju džinsi);
Zane Žilinska (Elpot zem ūdens).

Labākais dokumentālās filmas režisors:

Marta Herca (Mēs tikai tagad sākam);
Betija Zvejniece (Latvijas kods. Einaratīvs);
Elita Kļaviņa (Iļģuciema māsas);
Staņislavs Tokalovs (Viss būs labi);
Vitālijs Manskis, Jevhens Titarenko (Austrumu fronte).

Labākais dokumentālās filmas operators:

Jevhens Titarenko, Ivans Fomičenko (Austrumu fronte);
Aivars Šaicāns (Ksenija);
Baiba Kļava (Iļģuciema māsas);
Dāvids Smiltiņš, Arvis Belovs (Latvijas kods. Einaratīvs);
Valdis Celmiņš (Viss būs labi).

Labākais animācijas filmas režisors:

Roze Stiebra (Sirds likums);
Dace Rīdūze (Kājām gaisā);
Indra Sproģe (Kur manas atslēgas?);
Jānis Cimmermanis (Lielais Indriķis);
Linda Stūre (Beigu beigas).

Labākais animācijas filmas mākslinieks:

Aleksejs Naumovs (Sirds likums);
Ilze Dambe-Dzelme (Kājām gaisā);
Linda Stūre (Beigu beigas);
Maija Riekstiņa, Gita Šmite, Kaspars Maračkovskis (Kur manas atslēgas?);
Māris Putniņš (Lielais Indriķis).

Labākais komponists:

Ivars Arutjunjans (Bezkaunīgie);
Deniss Paškevičs (Mēs tikai tagad sākam);
Edgars Šubrovskis (Kolektīvs. Kristīne);
Raimonds Tiguls (Mātes piens);
Valts Pūce (Sirds likums).

Labākais skaņu režisors:

Ģirts Bišs (Beigu beigas);
Aleksandrs Vaicahovskis (Kur manas atslēgas?);
Edvards Broders (Ziemeļpols);
Ernests Ansons (Can't help myself);
Pēteris Pāss (Mana bērnības ķermeņa atzīšanās).

Labākais montāžas režisors:

Stefans Stabenovs (Viss būs labi);
Dāvis Gauja, Betija Zvejniece (Latvijas kods. Einaratīvs);
Ieva Veiverīte, Liene Linde (Melnais samts);
Inese Kļava (Patrīcija);
Oskars Morozs (Padomju džinsi).

Mūža balvas laureāte:

Ieva Romanova.