Berlīnē pasaules pirmizrādi piedzīvos Dāvja Sīmaņa filma 'Marijas klusums'

"Marijas klusums" tiks demonstrēta Starptautiskā Berlīnes festivāla Foruma programmā, kurai atlasītas 30 filmas no visas pasaules. Festivāla paziņojumā teikts, ka Foruma programma šogad tikusi veidota, sadarbojoties visām Berlināles sekcijām, lai "šajā sociāli un politiski sarežģītajā laikā piedāvātu aizraujošu filmu izlasi".

"Atklāti un apņēmīgi strādājot ar kinematogrāfiskajām formām, mēs programmā vēlējāmies pārvarēt plaisu starp reālo pasauli, kurā dzīvojam, un kino, kas apzinās savu ietekmi uz sabiedrību. Viens no atlases virzieniem bija reģioni ārpus Rietumu kino industrijas centriem. Mēs meklējam pasaulīgas filmas, kas nenodarbojas ar pašreferenci, bet iesaistās sabiedrības dzīvē," tā par festivāla šī gada Foruma programmas sadaļu raksta tās mākslinieciskā vadītāja Barbara Vurma.

Festivāla programmas veidotāji norāda, ka Foruma sadaļā iekļautās filmas šogad ir atvērtas pasaulei un vērstas uz skatītājiem, tās iepazīstina ar "cita veida varoņiem". Savukārt režisora Dāvja Sīmaņa filma "Marijas klusums" izcelta pie programmas biogrāfiskajām filmām, kas ir krasā pretstatā klasiskajiem, kino kanonā pazīstamajiem varoņstāstiem.

"Marijas klusums" ir vēsturiska drāma, kuras pamatā ir slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsts. Tā vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai parūpētos par savu mazmeitu un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieci un upuri.

"Manuprāt, gan latviešu auditorijai, gan arī starptautiskajai publikai Marijas Leiko dzīvesstāsts raksturo visu to, ko mēdz dēvēt par pasaules sajukšanu prātā, – periodu, kas aizsākās ar Pirmo pasaules karu, revolūciju Krievijā un Vācijā, pēc tam nāca autokrātisko, autoritāro režīmu veidošanās starpkaru periodā. Marijas Leiko personība izceļo cauri šiem laikiem dažādās valstīs un ar savu pieredzējumu vai klātbūtni ļoti spilgti raksturo šo periodu. Tas varbūt arī ir galvenais – viņa kalpo par vēsturisku prizmu, caur kuru mēs varam ieskatīties šajos notikumos nevis šauri, no viena leņķa, bet izgaismot visu 20. gadsimta pirmo pusi ar visām raksturīgajām politiskajām un kultūras peripetijām, arī vēsturiskajām katastrofām, kas tajā laikā notikušas", tā režisors Dāvis Sīmanis intervijā NKC Berlīnes kino festivāla izdevumā "Baltic Films".

Filmas "Marijas klusums" radošā komanda ir režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, scenārija autori Dāvis Sīmanis, Magali Negroni, Tabita Rudzāte, filmas māksliniece Kristīne Jurjāne, grima māksliniece Beate Rjabovska.

Galvenajās lomās Olga Šepicka, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Inese Kučinska, Vilis Daudziņš.

Filmas komponists ir Paulius Kilbauskas, Justas Štaras, montāžas režisore Ieva Veiverīte, izpildproducente Ilze Krūmiņliepa, producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe, filma veidota Latvijas filmu studijā "Mistrus Media" kopprodukcijā ar Lietuvas filmu kompāniju 'Broom Films".

74. Starptautiskais Berlīnes kino festivāls šogad norisināsies no 15. līdz 25. februārim. Tas ir viens no lielākajiem, nozīmīgākajiem un tradīcijām bagātākajiem A klases filmu festivāliem pasaulē, kas norisinās kopš 1951. gada, un līdzās Kannu un Venēcijas festivāliem tiek uzskatīts pa vienu no Eiropas kino galvenajiem kino forumiem. Berlīnes Kino festivāla Foruma programma notiks jau 54. gadu , un tā izceļ kino kā medija nozīmi, atlasot filmas, kurās ietverts nozīmīgs sociāli mākslinieciskais vēstījums un kurās pievērsta īpaša uzmanība kino estētikai.

Berlīnes Starptautiskā filmu festivāla seansus ir iespēja apmeklēt ne tikai festivāla viesiem, bet arī plašākai skatītāju auditorijai. Festivāla ietvaros skatītāji filmu "Marijas Klusums" varēs redzēt četros seansos, kā arī mediju un festivāla tirgus skatēs. Filmas festivāla seansi Berlīnē būs 18. februārī pulksten 19 "Kino Arsenal 1", 19. februārī pulksten 15 "Kino Betonhalle", 20. februārī pulksten 15 kinoteātrī "Delphi Filmapalst" un 24. februārī pulkste 16 Berlīnes kinoteātrī "Cubix6".

Latvijā filmu "Marijas klusums" sāks demonstrēt no 4. aprīļa.