Dāvja Sīmaņa filma 'Marijas klusums' saņēmusi Berlīnes kinofestivāla Ekumēniskās žūrijas balvu

Kā "Delfi" vēsta filmas producents un "Mistrus Media" vadītājs Gints Grūbe, Ekumēniskās žūrijas balva tiek piešķirta tām Berlīnes festivāla oficiālās programmas filmām un filmu veidotājiem, kuri savās filmās aktualizē garīgās, cilvēcīgās un sociālās vērtības. Šī balva festivālā tiek pasniegta kopš 1992. gada un to veido starptautiskā katoļu un evanģēliskās baznīcas organizāciju "Interfilm" un "Signis" kino organizāciju atlasīta žūrija. Ekumēniskā žūrija Berlīnes kino festivālā piešķir balvu gan galvenā konkursa filmai, gan izvēlētai filmai no festivāla Foruma programmas un Panorāmas programmām. Piešķirot balvu filmai "Marijas klusumam" , žūrija atzinīgi novērtēja galvenās varones pārvērtības, kura kļūst par liecinieci sistēmas ļaunumam un galu galā nolemj izvēlēties klusēšanu kā pretošanās veidu pret nežēlīgo vardarbību.

"Esmu dziļi aizkustināts un patiesi pagodināts saņemt šo balvu, jo ar to tiek novērtēta universālā un humānā pieeja, ar kādu veidotas filmas. Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad tumsa cenšas gūt virsroku. Mums jābūt stipriem, un mēs nedrīkstam zaudēt spēju atpazīt ļaunumu un cīnīties ar to. Šī balva stiprina manu pārliecību, ka mūsu filma spēj motivēt cilvēkus saglabāt modrību," tā filmas režisors Dāvis Sīmanis par filmai piešķirto žūrijas balvu.

Šogad festivāla programma tika atzīmēta kā īpaši daudzveidīga, kurā pārstāvētās vairāk nekā 80 valstis un tā atlasīta no vairākiem tūkstošiem festivālam pieteiktām filmām. Filma "Marijas klusums" bija iekļauta Berlīnes starptautiskā festivāla Foruma programmā un programmas veidotāji norādīja, ka "Marijas klusums" ir vēsturiski precīza un vienlaikus ļoti politiski aktuāla filma, kā sava veida brīdinājuma šāviens tam, kādas sekas var izraisīt autoritāro režīmu terors.

Filma "Marijas klusums" ir vēsturiska drāma, kas veidota pēc slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrises dodas uz Padomju Savienību, lai parūpētos par savu mazmeitu un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieku un upuri.

Filmas "Marijas klusums" seansi festivālā bija plaši apmeklēti un filma izpelnījās arī atzinīgus skatītāju un starptautiskās kritikas vērtējumus dažādos starptautiskos kino medijos.

"Filma ir meistarīgi un ar nesaudzīgu pieeju režisēta, mākslinieciskie risinājumi un inscenējumi rūpīgi konstruē nomācošu un mulsinošu atmosfēru, kāda mēdz būt raksturīga jebkurai diktatūrai. Kamera diezgan brīvi un dinamiski seko varoņiem, savukārt tumšā melnbaltā krāsu palete ne vien atsauc atmiņā pagātni, bet rada neomulīgu sajūtu. Šī izvēle ir īpaši atbilstoša, ņemot vērā, ka Marijas zvaigzne ir dzimusi no sudrabotā ekrāna burvības. Turklāt jau no paša sākuma gandrīz pilnībā izpaliek vārdi, un kad tie parādās, tie tiek tikko sadzirdami izčukstēti vai vispār nav dzirdami, ne tikai atsaucot atmiņā agrīno mēmā kino laikmetu, bet arī atgādinot par dziļāko jēgu, kas ietverta filmas nosaukumā un tās noslēgumā." raksta "Universal Cinema".

"Šis aizraujošais stāsts, kas montēts spiegu trillera tempā, noslēdzas sekvencēs, kuras grūti noskatīties. Atkailināta, bez kažokādām un smalkajām drēbēm, Šepicka-Slapjuma savu jauno lomu nospēlē ar drosmīgu reālismu. Viņa ir filmēta kā vecāka Garbo bez grima, ar kuru varētu paslēpt zilumus. Tāpat kā dzīvē, arī šajā filmā nav optimistiska noslēguma, lai gan Sīmanis Marijas Leiko portretu papildina ar drosmi, kas atstāj iespaidu." filmu recenzē
"The Film Verdict".

"Marijas klusēšana ir skaists un ļoti māksliniecisks skatījums uz okupāciju un režīmu, kas to īstenoja. Pat mūsdienās kāds FSB virsnieks var ienākt jūsu teātrī un sagraut to: Krievijas un PSRS noziegumi joprojām paliek nepamanīti Rietumeiropā, tāpēc Berlīne ir ideāla vieta filmas pirmizrādei," raksta izdevums "Cineeurope".

Festivāla ietvaros filma "Marijas klusums" piedzīvoju četrus plaši apmeklētus seansus, pēc kuriem bija tikšanās ar režisoru Dāvi Sīmani. Skatītāji vaicāja gan par varoņu vēsturiskajiem prototipiem un viņu likteņiem, par sarkano teroru Krievijā 1937. gadā. Vairāki žurnālisti bija atzīmējuši kā zīmīgu faktu, ka uzreiz pēc festivāla preses seansa pasauli sasniedza traģiskā ziņa par Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nogalināšanu, velkot paralēles starp reālajiem notikumiem Krievijā un tiem, kas atainoti filmā.

Filmas "Marijas klusums" radošā komanda ir režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, scenārija autori Dāvis Sīmanis, Magali Negroni, Tabita Rudzāte, filmas māksliniece Kristīne Jurjāne, grima māksliniece Beate Rjabovska, galvenajās lomās Olga Šepicka-Slapjuma, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Inese Kučinska, Vilis Daudziņš, filmas komponists ir Paulius Kilbauskas un Justas Štaras, montāžas režisore Ieva Veiverīte, izpildproducente Ilze Krūmiņliepa, producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe, filma veidota Latvijas filmu studijā "Mistrus Media" kopprodukcijā ar Lietuvas filmu kompāniju 'Broom Films".

Festivāla ietvaros ar Latvijas Investīciju aģentūras un Latvijas vēstniecības Vācijas atbalstu Vācijā,Nacionālā Kino centra un Valmiermuižas alus darītavas atbalstu notika arī Latvijas pieņemšanas vēsturiskajā Volksbühne teātrī, kur savulaik strādājusi Marija Leiko, kura pēc Hitlera nākšanas pie varas, Berlīni pameta, devās uz Latviju un 1937. gadā sāka strādāt Maskavas latviešu teātrī "Skatuve".

74. Starptautiskais Berlīnes kino festivāls šogad norisinājās no 2024. gada 15. februāra līdz 25. februārim Vācijā. Tas ir viens no lielākajiem, nozīmīgākajiem un tradīcijām bagātākajiem A klases filmu festivāliem pasaulē, kas norisinās kopš 1951. gada, kas līdzās Kannu un Venēcijas festivāliem tiek uzskatīts pa vienu no Eiropas kino galvenajiem gada kino forumiem. Berlīnes Kino festivāla Foruma programma notika jau 54. gadu , un tā savā atlasē izceļ kino kā medija nozīmi, atlasot filmas, kurās ietverts nozīmīgs sociāli mākslinieciskais vēstījums un kurās pievērsta īpaša uzmanība kino estētikai

Latvijā filmu "Marijas klusums" sāks demonstrēt 4. aprīlī.