Aizgājušo vasaru popkultūrā iekrāsoja rozā toņi – jūlijā uz lielajiem ekrāniem iznāca ilgi gaidītā Grētas Gērvigas režisētā filma "Bārbija" ("Barbie") ar Margo Robiju un Raienu Goslingu galvenajās lomās. "Vai tu jau redzēji "Bārbiju"?" bija biežs jautājums neformālās sarunās, un tie, kuru atbilde joprojām ir "nē", šo mākslas darbu no 4. marta var noskatīties LMT Viedtelevīzijā.
Šogad apritēs 65 gadi, kopš Rūta Handlere amerikāņu uzņēmuma "Mattel" paspārnē izgudroja Bārbiju. Lelle dažādās variācijās kopumā pārdota vairāk nekā miljardā eksemplāru visā pasaulē, un šīs rotaļlietas vārds iet ražotāja zīmola nosaukumam pa priekšu. Gan lieli, gan mazi nepacietīgi gaidīja Bārbijas lielo iznācienu pirmajā "live-action" filmā, un droši var teikt – fanu gaidas tika attaisnotas ar uzviju. To apliecina ne tikai 337 miljonus ASV dolāru lielie ieņēmumi filmas pirmajā izrādīšanas nedēļā pasaulē, bet arī kritiķu atzinības un uzslavas.
Nostalģija, izcils mārketings vai tomēr ilgi lolota bērnības sapņa piepildīšanās – kas veicināja tā dēvēto Bārbijas trakumu un filmas milzu sasniegumus? Bārbijas fenomenu analizējuši un atbildes uz šiem jautājumiem meklējuši pat Bostonas universitātes zinātnieki, un viņi secinājuši – filmai izdevies radīt pašai savu panākumu recepti, kuru, visticamāk, tik drīz nevienam citam kinematogrāfijas darbam neizdosies atkārtot.