Koncerta apskats: Šeins Makgovans un 'The Popes'

Tēls

Šeina Makgovana fanu klubu mājas lapās bieži var atrast sekojošus vārdus – desmit cilvēkiem Šeina koncerta apmeklējums būs jaunas dzīves sākums, taču pārējie trīsarpus tūkstoši vēl ilgi sūkstīsies par vējā izsviestu naudu. Un atliek tikai piekrist, jo, spriežot pēc daudzajām piektdienas vakara koncerta apmeklētāju pavērtajām mutēm, izplestajām acīm un nedrošajām roku kustībām, kas pēc savas būtības varētu atgādināt vārgus aplausus, Šeina “skaistums” spēja nošokēt daudzus.

Tomēr prieks, ka atradās tādi, kas “veco plenci” pieņēma tādu, kāds viņš ir un saprata, ka šeit nav runa par mūziku, bet gan par apbrīnojamu cilvēku, kas, spītējot laikam un laikmetam, spēj būt absolūti vienaldzīgs pret tādiem svešvārdiem kā morāles kritēriji, estētika, galantums, un vienlaikus visur spēt justies kā mājās. Varbūt nemaz nav peļama doma nākamreiz, līdzīgu koncertu gadījumā, uz ieejas biļetēm likt uzdrukāt “Skaidrā neierasties”?

Skaņa

Ir patiesi patīkama sajūta, kad pēc koncerta apmeklējuma, sāp ne tikai pēdas no lēkāšanas, bet arī visa seja, jo pēdējās stundas laikā no tās ne brīdi nav pazudis prieks par mirkļa skaistumu.

Tomēr skumji jāatzīst, ka šoreiz, paralēli sejas muskuļiem, krietni džinkstēja arī ausis, jo ja Makgovans bija formā, tad koncerta apskaņotāji gan nē. Tiešām žēl, ka daudzās Makgovana un “The Popes” dziesmu lipīgās un lecīgās melodijas aizsniedza tikai skatuves tiešā tuvumā stāvošo sirdis, jo līdz pārējiem Ķīpsalas halles apmeklētājiem nonāca vien bezsakarīgs troksnis.