Pasaules slavenākajam Leonardo da Vinči portretam "Mona Liza" Luvrā varētu atvēlēt atsevišķu telpu, sestdien, 27. aprīlī, paziņoja muzeja prezidente.
Šāds solis ļautu apmeklētājiem, no kuriem daudzi Luvru apmeklē tikai šīs gleznas dēļ, gūt labākus iespaidus, raidorganizācijai France Inter" pavēstīja Lorāna des Kara.
"Vienmēr ir nepatīkami, ja apmeklētājiem netiek nodrošināta vislabākā iespējamā uzņemšana, un tāds ir arī "Monas Lizas" gadījums," viņa sacīja.
"Man šķiet, ka nepieciešams labāks risinājums," norādīja des Kara, piebilstot, ka Luvra ir sazinājusies ar Kultūras ministriju par iespējamiem risinājumiem.
Luvru, kas ir pasaulē populārākais muzejs, 2023. gadā apmeklēja gandrīz deviņi miljoni apmeklētāju.
Des Kara sacīja, ka 80% no viņiem - 20 000 cilvēku dienā - drūzmējas pie "Monas Lizas", bieži vien gleznas priekšā uzņemot pašbildes.
Pašlaik "Mona Liza" atrodas Luvras Valsts zālē, kas ir lielākā muzeja telpa, aizsargstiklā, taču da Vinči meistardarbs tur nav viens.
Līdzās tai atrodas 16. gadsimta venēciešu meistaru darbi, un otrā telpas galā karājas Luvras lielākā glezna - Paolo Veronēzes "Kāzas Kānā".
Mākslinieka Leonardo da Vinči glezna "Mona Liza" (arī "Džokonda") ir viens no leģendām un konspirācijas teorijām visvairāk apvītais mākslas darbs cilvēces pastāvēšanas vēsturē. Tas tapis 16. gadsimta sākumā. Līdz galam neatbildēts ir jautājums par gleznā redzamās sievietes personību. Vispopulārākā ir versija, ka gleznā ir redzama Gerardīni ģimenes pārstāve Līza del Džokondo, florencieša Frančesko del Džokondo sieva. Taču īpaši dedzīgi tiek apspriests gleznā iemūžinātā tēla noslēpumainais smaids – ļaudis jau gadsimtiem ilgi nespēj tikt gudri, kādas emocijas – prieku vai skumjas – tas atspoguļo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
