Svinot 15 pastāvēšanas gadus, "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrs nāk klajā ar ikgadēju starptautisku laikmetīgās mākslas festivālu Rīgā.
Svinot jubileju un apcerot nākotnes darbības virzienus, "Kim?" paplašina fizisko un saturisko vērienu, piesakot un iesildot topošās jaunās telpas – vēsturisku ēku pirms pārbūves un tai pieguļošo iekšpagalmu Hanzas ielā 22, iezīmējot svinīgu brīdi ne tikai institūcijai, bet arī Latvijas un Baltijas mākslas ainai kopumā, norāda "Kim?" pārstāvji.
Jau vēstīts, ka šopavasar ar Saeimas lēmumu laikmetīgās mākslas centram "Kim?" bez atlīdzības tika nodots valsts nekustamais īpašums Hanzas ielā 22, Rīgā, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības laikmetīgās mākslas jaunrades, pieejamības un izglītības jomā.
Kā norāda "Kim?" pārstāvji, konceptuāli un saturiski "Ēdeni" jaunajā adresē varētu uzskatīt par efemēru, vēstures slāņus uzsūkušu "izstādi-performanci", kurā mākslinieki mērķtiecīgi pēta (no)skaņu un revibrācijas sociālās telpas ietvaros un veidus, kā ar imersīvas mākslas palīdzību panākt drošas telpas sajūtu neapdzīvojamā interjerā. Viens no jautājumiem, būvējot "Ēdeni", ir saistīts ar bažām tikt no tās izraidītiem, jo kārdinājums skaniskajam, sanošajam un vēsturisko reliktu pieredzošajam paģēr aizstāt vizuālo jeb radīt tā efektu, raksta festivāla veidotāji.
"Ēdenes" atklāšana notiks 7. jūnijā, bet plāšākai publikai tā būs pieejama no 8. līdz 28. jūlijam.
"Ēdenē" apvienosies: jaunradīta skaņa un iekļaujošu pieredzi aktivizējoša instalācija (Evita Vasiļjeva), performatīvs radio signālus tverošs "Ēdenes kabinets" (Tīrkultūra), svaigi radīta vēsturiskas references saturoša videodarba pirmizrāde (Viktors Timofejevs), audiāli uzlādētu cilvēces agrīno arhitektonisko formu distopisks pārcēlums mūsdienās (Jonass Vendelīns un Evita Mandži), interjera apstākļos novietotas mūsdienu sabiedrības lielformāta klusējošas vanitas (Santa France), ēkas klejojumu rezultātā veidota vietai piesaistīta instalācija (Jānis Dzirnieks), tēlu veidošanas ilūzijas, sabiedrību, ideoloģiju un "sevi" pašu apcerošs video (Saņa Kantarovskis), pozitīvās-negatīvās telpas apcerošs, "spocisks" telpisks iekārtojums (Agate Tūna), priekšmetu, valodas, abstraktu formu un rutīnas vingrinājumos sakņota vietai piesaistīta instalācija (Laura Kaminskaite), skarbu sentimentu saturoša ieilgušo reģionālo konfliktu fiksējoša trausla liecība (Nikita Kadans), ritmisks ministāsts par koloniālās laupīšanas garīgajām sekām, sapludinātām ar zemi, debesīm, jūru, mītu un vietu (Sky Hopinka), kā arī dziļi intīmas, seksuāli uzlādētas kolektīvās enerģijas-atklāšanas performances laikā ievāktu objektu konstelācija (YBDG), savukārt tradicionālāku mediju – mazo formu glezniecību – ienesīs autora (Kaspars Groševs) iesāktā sērija par veco vīru, kurš gāja-gāja, un nu jau ir atgriezies mājās – "Ēdenē". Ekspozīcijas pieredzējumu papildina arī arhitektu biroja "Vilnis Mičulis" veidotais gaidāmās "Ēdenes" modelis, kas uzejams pastaigā pa izstādes telpām.
Nosaukums dod mājienu, ka sākumā bija vārds. "Jauna adrese: Ēdene" ir literārā un iztēlotā mijiedarbe, kas, no vienas puses, uzrāda mākslas institūcijas dzīves ciklu, ģentrifikācijas un citu ārēju apsvērumu dēļ mainot mājvietas, caur to norūdoties, pilnveidojoties un augot. Vienlaicīgi nosaukums ietver arī pašcitējošu atsauci uz "Kim?" pirmsākumos, Spīķeru kvartālā 2010. gadā notikušu hepeningu, kad pamestā, kokiem un krūmiem pieaugušā spīķerī bez jumta blakus "Kim?" ēkai mākslinieku un scenogrāfu grupa (t.sk. arī šīgada "Ēdenes" dalībnieki) iekārtoja improvizētu viesnīcu – "Ēdeni", kurā var ienākt un iziet, bet nevar uzturēties ilgstoši.
Festivāla kuratores: Evita Goze, Žanete Liekīte, Zane Onckule. Festivāla direktore: Zane Čulkstēna. Festivāla dizains: Krišs Salmanis.