Mākslas akadēmija piedāvā divas jaunas izstādes

No 15. augusta līdz 12. oktobrim Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā "Pilot" būs skatāma mākslinieču Kristīnes Daukštes un Lienes Rumpes izstāde "Trokšņainais gadījums maldīgā virzienā".

"Ilgi pirms valodas un laika bultas aizmetņiem pastāvēja sākotne bez atmiņas. Laiks tajā bija atgriezenisks, nebija ne plūdu, ne sausuma un būtnes atauga un atkal tika atdzemdinātas atpakaļejošā ceļā, nepiedzīvodamas nāvi. Šo sākotni apskaloja tik balta jūra, ka tās viļņus saskatīt nebija iespējams, bet gaisu pildīja nerimstoša šalkoņa. No šī pirmatnējā trokšņa izskalojās Priekštecis," šādi izstādi piesaka tās autores.

"Trokšņainais gadījums maldīgā virzienā" ir jucekļa un kārtības, uztveres un apzināšanās, kā arī citu konceptuālu iztēles priekšmetu iedzīvinājums telpā. Izstāde pievēršas noslēpumainā Priekšteča ceļojumam, kas kā šķēpu lietiskajā pasaulē iedūris neatgriezeniskā laika bultu. Sekojot Priekšteča pēdu nospiedumu izveidotajai scenogrāfijai, var mēģināt uzmeklēt kādu mierinājumu vai patvērumu. Tomēr visticamāk nāksies attapties ar cauru groziņu, raksta tās veidotājas.

Šī izstāde tiek rīkota kā daļa no "Academia" balvas, ko Kristīne Daukšte saņēma 2021. gadā.

LMA mākslas telpa "Pilot" atrodas Vāgnera iela 3, Vecrīgā.

Otra izstāde "Serenissima East" tiks atklāta 15. augustā un tā ir tapusi LMA sadarbojoties ar Toruņas Laikmetīgās mākslas centru "Znaki Czasu" Polijā.

Izstādē LMA aula būs apskatāmi Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas mākslinieku darbi. Plašākai publikai tā būs atvērta no16. augusta līdz 13. septembrim.

Izstāde "Serenissima East" simbolizē vēsturiskos notikumus un cilvēku neatlaidīgo cīņu par ideāliem un brīvību. Šī semantiskā saikne apvieno mākslu un pašizpausmes brīvību personiskajā, nacionālajā un globālajā kontekstā, radot tiltu starp pagātni un tagadni.

"Serenissima East" savieno "La Serenissima" un "Serenissima Res Publica Poloniae" ideju un ir kā atgādinājums par mūsu kopīgo vēsturi, norādot, ka 18. gadsimtā mēs bijām viena spēcīga ūnija, kas gadsimtu gaitā piedzīvoja nemitīgas pārmaiņas – izzušanu no pasaules kartēm, nacionālās pašnoteikšanās un neatkarības iegūšanu 1918. gadā, vēlāk Padomju Savienības okupāciju, tad PSRS sagrūšanu un otrreizēju neatkarības atgūšanu, un galu galā pievienošanos Eiropas Savienības saimei 2004. gadā.

Izstādē būs redzami vairāk kā 20 mākslinieku veidoti darbi, piemēram poļu mākslinieku: Tomaša Ciečiereski dinamiski abstraktā glezniecība un opārta stila pārstāvja Vojceha Fangora (1922–2015) māksla. Kšištofa Vodičko un Jana Dobkovskija veidotie darbi, kas izmanto mākslu kā platformu sabiedriskiem un politiskiem komentāriem, izmantojot elektroniskās projekcijas un animācijas tehnikas.

Igaunijas mākslinieku: Kaido Oles lielformāta gleznas, kurās mākslinieks ironiski un kritiski reaģē uz sabiedrībā notiekošo, tā pētot cilvēka lomas un identitātes mūsdienās, un Marko Mētama pašironiskās naratīvas, kuras apvieno grafiku ar stāstījumu, pievēršoties ikdienišķām tēmām no neierasta skatpunkta.

Latviju izstādē pārstāvēs: provokatīvas un spilgtas Kristapa Zariņa gleznas, kuras tiek uzskatītas par ievadlekciju mākslas vēsturē ar autora pašrefleksiju uz pasaulē atzītu mākslinieku darbiem. Tēlnieka Gļeba Panteļejeva objekti, kas pievēršas materiāla un formas simbiozei. Jānis Murovskis un Guntars Sietiņš ir atpazīstami ar savu eksperimentālo un unikālo pieeju grafikai, savukārt Andris Vītoliņš piedāvās dekoratīvi spilgtas glezniecības instalācijas, kas atbilst dinamiskajam 21. gadsimtam.

Lietuvas mākslinieku vidū redzēsim Egles Gandas Bogdanienes un Egles Ridikaites darbus, kuri pievēršas feminisma jautājumiem mākslā. Daiņa Liškevičiusa, Kestutisa Zapkusa un Jonsa Gasjūna darbus, kuri savā mākslā izmanto abstraktas un ekspresionistiskas izteiksmes formas, lai vedinātu skatītājus uz emocionāli dziļākām pārdomām.

Izstāde aplūkojama LMA galvenajā ēkā, Kalpaka bulvārī 13, Rīgā.

Ieeja abās izstādēs ir bez maksas.