Atklās scenogrāfa Reiņa Dzudzilo izstādi "One Will Heart One"

Kā "Delfi" vēsta izstādes veidotāji. Dzudzilo izmanto "TUR_telpas" plašumu, lai vēstītu par kustību, saikni un potenciālu, pētot, kur mākslas darbs un arhitektūra saplūst dialogā starp atpazīstamo un jauno. "Caur laika, telpas un atklājuma mijiedarbību, Dzudzilo izmanto lodi kā estētiska skaistuma un rotaļīguma simbolu. Simetriski perfektā lode alkst pēc kustības. Zemeslode vai bumba, kuru iesist atvērtā telpā, kurā pati telpa tur kļūst par vārtiem – kā metaforisks ceļš uz potenciālu," raksta "TUR_telpas" pārstāvji.

Izstādes kurators ir Edvards Shautens (Edd Schouten).

Iedvesmojoties no Umberto Eko "Skaistuma vēstures", Dzudzilo izaicina tradicionālo skaistuma pastāvību, to aizstājot ar bumbas vieglumu un dinamismu. Viņš konsekventi tiecas atbrīvot telpu, radot tukšumu, kurā ir iespēja pastāvēt "pauzēm". Viņa iejaukšanās šajās "pauzēs" kļūst par estētiskām vienībām, kas aicina apmeklētāju ieiet iekšā un izjust, kā laiks stiepjas kā bezgalīgs horizonts. TUR_telpas plašums un simetrija rosina uz pārdomām un kustību, ļaujot apmeklētājiem apmaldīties tās robežās un atklāt pašiem savas nozīmes.

Savu rotaļīgumu Dzudzilo attiecina arī uz citiem izstādes aspektiem, īpaši nosaukumā "One Will Heart One", kas apzināti netiek tulkots latviešu valodā. Dzudzilo skaidro: "Bet, lūk, šeit to atveru latviešu valodā. Viens sirdīs vienu. Vārds "sirdīs" jālasa kā darbības vārds starp abiem vieniem, nevis kā lietvārda daudzskaitlis. Lai gan var lasīt, kā vien grib, un jo atvērtāk, jo labāk. Angļu valodas "hurt" un "heart" vismaz manās ausīs atrodas tuvu. Latviešu valodas tulkojumā, meklējot tiem vienu un to pašu sākuma burtu, fonētiski tie nostāsies tālāk viens no otra. Sāpināt un Sirds. Šī valodas spēle, pētot fonētiskās līdzības un atšķirības, rosina pārdomāt to, kā vispār tiek konstruēta un uztverta nozīme."

Reinis Dzudzilo ir atpazīstams ar savu novatorisko darbu vizuālajā mākslā un scenogrāfijā. Viņš ir ieguvis izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, kur attīstījis savdabīgu pieeju, apvienojot tradicionālās un mūsdienu mākslas tehnikas. Dzudzilo ir plaši atzīts savu iekļaujošo instalāciju un izstāžu dēļ, kuras pēta tādas tēmas kā telpa, laiks, identitāte un uztvere, nereti ietverot skaņas, gaismas un kustību elementus, lai radītu dinamisku un saistošu vidi. Dzudzilo darbi ir bijuši skatāmi daudzās personālizstādēs un grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, no kurām ievērojama daļa tapusi sadarbībā ar mākslinieci Kristu Dzudzilo. Viņa darbiem raksturīga introspektīva daba, aicinot skatītājus piedzīvot dialogu starp fiziskām un konceptuālām sfērām. Savas karjeras laikā viņš ir saņēmis vairākus prestižus apbalvojumus, tostarp, Latvijas teātra gada balvu "Gada scenogrāfs", kas atspoguļo viņa nozīmīgo ieguldījumu mākslā. Kā viena no atpazīstamākajām personībām Latvijas mākslas vidē Reinis Dzudzilo turpina atklāt radošās izteiksmes robežas, iedvesmojot skatītājus ar savu vizionāro pieeju un apņemšanos pētīt cilvēka pieredzes sarežģītību.